Vanaga atgādināja, ka prasīts līdz 16. maijam veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai minimālā pedagogu darba samaksas likme pieaugtu jau no šā gada 1. septembra. Pieļaujot, ka līdz 16. maijam šādi grozījumi, visticamāk, netiks veikti, LIZDA prasīs sasaukt ārkārtas Nacionālās trīspusējās padomes sēdi, lai runātu par šo jautājumu.
LIZDA gatavojas izvērst arī kampaņu pirms gaidāmajām Eiroparlamenta vēlēšaām.
"Aicināsim ikvienu vēlētāju pārdomāt, vai viņi grib atdot savu balsi par partijām, kas nepilda Latvijā spēkā esošus normatīvos aktus, tādējādi izvērtējot, kur ir garantija, ka viņi tos pildīs Eiropas mērogā," sacīja Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja arī pauda neizpratni par to, kādēļ notiek tāda kavēšanās.
"Tā ir sociālā dialoga graušana, un mums nav skaidrs – ja ir zināmi četri finanšu avoti, kādēļ ir jātur spriedze un jāpazemo vairāki desmiti tūkstoši pedagogi. Kāpēc nevar šo jautājumu atrisināt mierīgā ceļā, grozot noteikumus un sociālajiem partneriem vienojoties par sadarbības punktiem. Tā ir tāda vietas ierādīšana vai pozīciju demonstrēšana? Grūti saprast, zinot, ka naudas avoti ir, bet juridiski nav sakārtots šis jautājums," teica Vanaga.
Jau vēstīts, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpilde iepriekš apstiprinātos termiņos, proti, līdz šī gada septembrim, ir LIZDA pamatprasība jautājumā par streika organizēšanu. Vanaga iepriekš uzsvēra, ka arodbiedrība par valdības rīcības plānā rakstīto ir sašutusi, ņemot vērā, ka koalīcijas pārstāvji, "teju sitot ar dūri pie krūtīm", saka, ka nauda būs jau šogad.
LIZDA pieprasa no šā gada 1. septembra paaugstināt minimālo darba samaksu no 710 eiro līdz 750 eiro par likmi. Par to bija vienojusies iepriekšējā valdība.
Enģeļa viesis
solon
Arturs Priedītis