Pašlaik ir reģistrēti un tirdzniecībā pieejami ap 6000 uztura bagātinātājiem. Katru gadu PVD tiek reģistrēti aptuveni 500 jaunu uztura bagātinātāju.
Jānorāda, ka ar šās jomas likumisko regulējumu viss ir vairāk vai mazāk kārtībā, tas atbilst Eiropas Savienības (ES) prasībām. Problēmas ir ar PVD ierobežoto kapacitāti veikt pārbaudes un pienācīgi uzraudzīt tirgu, ko izmanto negodprātīgi uzņēmēji. Vislielākie pārkāpumi vērojami uztura bagātinātāju tirdzniecībā internetā, kur, kā atzīst gan PVD, gan uzņēmēji, bieži tiek tirgoti visai diskutablas kvalitātes uztura bagātinātāji, kas labākajā gadījumā ir pilnībā neefektīvi, bet sliktākajā - pat draud ar riskiem lietotāja veselībai. Vēl viena problēma saistīta ar to, ka nereti uzņēmēji reģistrē uztura bagātinātāju ar kādiem konkrētiem rādītājiem, taču tirgo kaut ko pilnīgi citu, kur aktīvo vielu sastāvs un koncentrācija ļoti atšķiras no tā, kas uzrādīts, reģistrējot konkrēto uztura bagātinātāju.
PVD un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) uztura bagātinātāju uzraudzības un kontroles, kā arī sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai 2017. gadā papildus būs nepieciešami 338 660 eiro, bet 2018. un 2019. gadā - 210 660 eiro ik gadu. Marčenkova skaidro, ka finansējums pirmām kārtām tiks izmantots jaunas uztura bagātinātāju datubāzes izveidei, jo esošā ir novecojusi. Tāpat līdzekļi tiks atvēlēti laboratoriskajiem izmeklējumiem, kā arī PVD inspektoru virsstundu darba apmaksai. Jānorāda, ka 6000 preparātu lielo tirgu uzrauga tikai 140 inspektori.
To, ka godīgi pašmāju ražotāji nereti sastopas ar negodīgu konkurenci, Dienai savulaik uzsvēra arī farmācijas uzņēmuma Silvanols valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs. Par šajā tirgū pastāvošu negodīgo konkurenci stāsta arī uzņēmuma Silvexpo valdes loceklis Uģis Klētnieks: "Uztura bagātinātāju ražošana, ja tiek balstīta uz klīniskajiem pētījumiem, ir dārgs un sarežģīts process. Ne visi ražotāji ievēro labo praksi. Ir gadījumi, kad iepērk izejvielas no Ķīnas, sasmalcina, ieber kapsulā un pārdod kā nezin kādu brīnumlīdzekli. Šāda preparāta pašizmaksa ir ap vienu eiro, aptiekā to tirgo par desmit eiro. Mūsu uztura bagātinātāju pašizmaksa ir ap septiņiem eiro, un aptiekās to tirgo par 18 eiro. Tā ka mēs esam cenu ziņā zaudētāji, jo mūsu preparāti ir dārgāki. Šāda situācija traucē nopietniem un godīgiem ražotājiem attīstīties." Klētnieks min, ka nereti jāsastopas ar klaju krāpniecību, kad aktīvā viela preparātā tiek aizvietota ar tās ekstraktu, kas nozīmē, ka tās koncentrācija uztura bagātinātājā ir niecīga. Tāpat nereti dabas vielas tiek aizstātas ar ķīmiskajām vielām.
Arī Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūta valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Babarikins teic, ka problēma tā, ka uzņēmēji uztura bagātinātāju ražošanā nepietiekami izmanto klīniskos pētījumus un neveic tajos investīcijas. Viņš arī uzsver, ka "internetā tiek tirgoti tādi brīnumi, ka mati ceļas stāvus".
Visu rakstu lasiet otrdienas, 2. augusta, avīzē Diena!
Butu labak ja tava vecuma kaut kas