Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Piektdien spriedums gadiem skatītajā digitālās televīzijas lietā

Piektdien, 15.maijā, plkst.10 tiks pasludināts spriedums tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Kā ziņots, šodien, sakot savu pēdējo vārdu, apsūdzētais finanšu konsultants Harijs Krongorns norādīja, ka viņam arvien nav skaidrs, kāpēc tā ir noticis un kāpēc pret viņu ir tapusi šī apsūdzība. Viņš atgādināja, kā tika apcietināts, atrodoties Brīvības ielas un Stabu ielas stūra mājā, un kādi emocionāli pārdzīvojumi viņam bija jāpārcieš. Apsūdzētais vīrietis arī klātesošajiem norādīja, ka ar viņu kopā sēdējis kāds vīrietis, kurš bija apsūdzēts par slepkavību, bet kurš tagad jau ir iznācis no cietuma. "Bet kā ir ar mani?" retoriski jautāja Krongorns, akcentējot ilgo lietas iztiesāšanu.

Viņš tiesai norādīja, ka pats sev tūkstošiem reižu esot jautājis, kāpēc tā ir noticis, kāpēc tapusi šī apsūdzība, pieminot, ka, pie varas nākot jaunai varai - "citplanētiešiem" -, skandālā esot bijis svarīgi ievilkt kādreizējo premjeru Andri Šķēli.

Krongorns pauda, ka viņš nekad nav mānījis Kempmayer personas, vairākkārt prasot advokātiem, kāpēc gan esot tāda apsūdzība. "Saproti pats - miljoni, oligarhi," tādu atbildi viņam esot snieguši advokāti, Krongornam piebilstot, ka viņam šajā lietā atvēlēta galvenā - organizatora - loma. Tāpat apsūdzētais vīrietis izteicās, ka viņam esot sajūta, ka prokurors ietekmējies no romāna Meistars un Margarita, kur viņš esot Volands, Guntars Spunde - Berliozs, bet Andrejs Ēķis - Ivans Bezdomnijs.

"Esmu gatavs tiesas varā atstāt pilnīgi visu, izņemot savu pašcieņu," rezumēja Krongorns.

Apsūdzētais Gints Bandēns norādīja, ka viņam patlaban nav sajūtas, ka toreiz viņam vajadzēja atteikt, piemēram, Jurģim Liepniekam un citām personām, palīdzību, to neatteiktu arī tagad, jo tiešām ciena šos cilvēkus. Bandēns izteicās, ka neuzskata, ka būtu darījis kaut ko sliktu, piebilstot, ka viņa liktenis patlaban ir tiesas rokās.

Tikmēr Valdis Purvinskis pauda, ka kopā ar izmeklēšanu šī lieta ilgst vairāk nekā desmit gadus, kas ir nepieņemami, un, pēc viņa domām, prokurors Piliksers nepamatoti slēpās aiz apjomīgas un komplicētas lietas tēla. Šodien viņš pieturas pie tā, ko teica jau kādreiz, - tie ir suņa murgi.

Viņš arīdzan norādīja uz to, ka viņš un viņa ģimene ir cietuši finansiāli, viņam tikusi sabojāta reputācija, viņš zaudēja divus amatus, kā arī pamatīgi sabojājis veselību, tomēr piebilda, ka ir arī daudz ieguvis šajos desmit gados. "Ticu, ka spriedums būs tāds, kādam tam ir jābūt, un lūdzu mani attaisnot," nobeigumā sacīja Purvinskis.

Apsūdzētais Mārtiņš Kvēps neizmantoja savas tiesības uz pēdējo vārdu, savukārt Jānis Loze izteicās, ka arvien nesaprot šo apsūdzību.

Tiesa pasludināja nelielu pārtraukumu, lai tālāk turpinātu uzklausīt pēdējo vārdu.

Kā ziņots, apsūdzētais polittehnologs Liepnieks šo lietu savā pēdējā vārdā nosauca par kādreizējā premjera Einara Repšes sabiedrisko attiecību projektu. Liepnieks uzskata, ka šī lieta sākās kā "Repšes avantūra" un tajā ir redzama absolūta politiskā ieinteresētība, savukārt tagad Repše vairs nav aktīvs politiķis, bet "mēs vēl te sēžam". Pēc Liepnieka domām, par krimināllietas politisko raksturu liecina tas, ka "latviešu pilsoņi" tiek apsūdzēti, bet "ārzemju pilsoņi", kas bija iesaistīti procesā, - nē. Kā tas ir iespējams, ka tikai Latvijas pilsoņi ir vainīgi, retoriski jautāja Liepnieks.

Liepnieks atsaucās uz daudzkārt pausto, ka šī krimināllieta esot ļoti sarežģīta un apjomīga. "Te bija viens līgums, daži pārskaitījumi, tad vēl daži līgumi - viss redzams, visa tehnika pārskatāma, kas te sarežģīts?" jautāja apsūdzētais, papildinot, ka procesa laikā taču nebija "pazuduši" ne liecinieki, ne dokumenti. Viņš atgādināja, ka, piemēram, Stokholmas Starptautiskajai šķīrējtiesai, izskatot konkrēto līgumu, nekas nelikās sarežģīti.

Pēc Liepnieka domām, faktors, kas padarīja lietu sarežģītu, ir prokuratūras nevēlēšanās sadalīt lietu. Viņš turpināja, ka šajā lietā cietuši ir apsūdzētie, jo Piliksers "tik ilgi vilcis garumā" šo lietu. Liepnieks atsaucās uz runām, ka pašam Pilikseram šajā lietā varētu būt bijusi materiāla ieinteresētība.

Nobeigumā Liepnieks norādīja, ka tas, "kāds būs šīs lietas pēdējais teikums", atkarīgs no tiesas, jo tagad tieši tiesnesis raksta vēsturi.

LETA jau ziņoja, ka tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Kriminālprocesā palikuši 19 apsūdzētie - Loze, Krongorns, Andrejs Ēķis, Andrejs Zabeckis, Gints Bandēns, Liepnieks, Guntars Spunde, Māris Pauders, Kvēps, Jānis Svārpstons, Purvinskis, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra un Kempmayer Media Limited meitasfirmas Kempmayer Media Latvia vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildi 19 personām apsūdzības uzrādītas pēc dažādiem Krimināllikuma (KL) pantiem - 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, KL 177.panta par krāpšanu un KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Neviens no apsūdzētajiem savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Pērn nu jau pensionētais prokurors Edvīns Piliksers noslēdza savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot apsūdzētajam Liepniekam, kā arī finanšu konsultantam Krongornam un Andrejam Zabeckim. Atšķirībā no sava kolēģa Monvīda Zelča Piliksers Liepnieku prasīja sodīt ar brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un naudas sodu 170 minimālo mēnešalgu jeb 54 400 eiro apmērā.

Savukārt prokurors Zelčs lūdza tiesai Liepnieku sodīt ar naudas sodu 128 000 eiro jeb 400 minimālo mēnešalgu apmērā.

Tiesas debašu noslēgumā Zelčs norādīja uz tālāko rīcību ar atsevišķiem lietā esošajiem lietiskajiem pierādījumiem, kas izņemti kratīšanās. Lielākoties dokumenti, portatīvie datori un citi datu nesēji atdodami to īpašniekiem vai iznīcināmi, uzskata prokurors.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas