Tas ļaušot pacientam ne tikai atjaunot runas funkciju, bet arī būtiski, pozitīvi ietekmēs viņa turpmāko dzīves kvalitāti.
"Latvijas Onkoloģijas centra" Onkoķirurģijas klīnikas, Galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs Romāns Dzalbs norāda, ka pacients tika nosūtīts un izmeklēts "zaļā koridora" programmā.
"Pirms pusotra mēneša parādījās balss piesmakums un kamola sajūta kaklā. Pacientam tika diagnosticēts balsenes vēzis un labākais risinājums bija ķirurģiskā ārstēšana. Lai varētu veikt šo operāciju mūsu slimnīcā, nevis citviet Eiropā, nepieciešamo balss protēzi pacients iegādājās pats," informēja Dzalbs.
Līdz šim tikai aptuveni trešdaļa no ķirurģiski operētiem balsenes vēža pacientiem pēc totālas laringektomijas iemācījās runāt un tikai puse no viņiem varēja sazināties saprotami.
"Tādēļ ielaista balsenes vēža pacienti, apsverot savu pēcoperācijas dzīves kvalitāti, izvēlas dzīves kvalitāti saudzējošāku ārstēšanas taktiku, bet ar īsāku prognozēto dzīvildzi," skaidro Dzalbs.
Vairāk nekā gada garumā esot izdarīti nepieciešamie priekšdarbi un Nacionālajam Veselības dienestam (NVD) iesniegti detalizēti aprēķini. Vienas protēzes izmaksas esot aptuveni 400 eiro, bet ik pēc trīs līdz sešiem mēnešiem tās esot jānomaina.
Diemžēl, lielākā daļa onkoloģisko pacientu šajā sociāli ekonomiskajā situācijā nevarot atļauties šādus regulārus izdevumus, arī tādēļ šie pacienti ir spiesti izdarīt kā viņiem šķiet "racionālu" izvēli, atsakoties no turpmākās dzīves kvalitātes.
Saskaņā ar ārsta teikto, Igaunijā un Lietuvā šāda veida protēzes un ķirurģiskās operācijas esot valsts apmaksātas. Arī Latvijā ir pacienti, kuri ir operēti kaimiņvalstīs.
"Šie cilvēki spēj sazināties un dzīvot pilnvērtīgu, sociāli aktīvu dzīvi. Tas ir būtiskākais ieguvums - cilvēka dzīves kvalitāte," ir pārliecināta otolaringoloģe Elza Rāte.
Austrumu slimnīcā šī operācija tika veikta janvāra vidū. Tā ilga četras stundas un noritēja veiksmīgi. Pēc operācijas pacienta veselības stāvoklis bija stabils. Viņš saņēma ārstēšanu, konsultācijas un ieteikumus un tika izrakstīts no slimnīcas devītajā pēcoperācijas dienā.
Lai veiksmīgi turpinātu sociāli aktīvu dzīvi, pacientam būs nepieciešama apmācība logopēda uzraudzībā.
Rīgas Austrumu slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde valstī. Katru gadu slimnīcas stacionāros ārstējas aptuveni 70 000 pacientu, dienas stacionārā vairāk nekā 20 000 pacientu, bet ambulatori veselības aprūpes pakalpojumus šeit saņem turpat 760 000 pacientu.