Tas gan nenozīmē, ka visa šī summa arī tiks atvēlēta. Finanšu ministrija (FM) patlaban uzdevusi nozaru ministrijām savus pieprasījumus samazināt, jo visam naudas nepietiek. IZM gan uzsver, ka vismaz pagaidām to nedarīs.
Nākamgad - 111,2 miljoni eiro, 160,1 miljons eiro 2016. gadā un 176,7 miljoni eiro 2017. gadā - šīs ir IZM papildus pieprasītās summas jaunajām politikas iniciatīvām, ko pavisam drīz plāno izskatīt vēl pašreizējā valdība. Iespējas gan ir ierobežotas - lai apmierinātu visas pieteiktās iniciatīvas, nākamgad, piemēram, būtu nepieciešami gandrīz 568 miljoni eiro.
Lai gan IZM nelabprāt runā par konkrētām prioritātēm, tādas izvirzītas trīs. Kā pirmā noteikta pedagogu darba samaksas pakāpeniska paaugstināšana, vienlaicīgi nodrošinot jauna pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu, kam kopumā nepieciešami 36 miljoni eiro. Otra - papildu 21,5 miljoni eiro jauna augstākās izglītības finansēšanas modeļa pakāpeniskai ieviešanai un studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra nodrošināšanai. Savukārt par trešo prioritāti ministrija noteikusi zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšanu līdz tiesību aktos noteiktajam apjomam - tam 2015. gadā nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni eiro.
Lai gan ministrijām ir vēl aptuveni nedēļa, lai pārskatītu un izmainītu savu pieprasījumu, IZM, visticamāk, to nedarīs. Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) Dienai paskaidroja, ka iesniegtās iniciatīvas atbilst nozares vajadzībām un visas piecas IZM pārstāvētās jomas jau krietni cietušas no līdzekļu trūkuma. Ministrijā gan plāno pārrunāt jaunās iniciatīvas ar sociālajiem partneriem, tomēr neviena no profesionālajām organizācijām nav gatava atbalstīt kādu pozīciju izslēgšanu.
"Ja mēs kaut vienu pozīciju izslēdzam, tad tajā vietā veidosies baltais plankums, būs ļoti grūti runāt par attīstību un var sākties pat lejupslīde. Arī iekšējo resursu mums vairs nav - tie visi jau ir apgūti," klāstīja Druviete.
No iecerētajiem plāniem negrib atteikties arī nozares pārstāvji. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Dienai norādīja, ka ceļš uz jaunu pedagogu darba samaksas modeli ir bijis ļoti grūts un ilgs, tāpēc nav pieļaujams, ka pēkšņi tam netiktu piešķirti līdzekļi. Ja nauda neatradīsies, tiks zaudēti kvalificēti pedagogi, kuru sagatavošanā arī ir ieguldīti valsts līdzekļi. Tāpat I. Mikiško atgādināja, ka LIZDA ir noslēgusi vienošanos ar astoņām politiskajām partijām. Tās visas apliecinājušas, ka izglītība ir prioritāte, tāpēc patlaban būtu īstais laiks vārdus apliecināt darbos un izņēmuma kārtā atļaut IZM savas pozīcijas nesamazināt.
Līdzīgi domā arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, atzīmējot, ka būtiski ir nodrošināt finansējumu minimālo studiju izmaksu koeficientu segšanai. Šobrīd tas tiek nodrošināts tikai 84,5% apmērā. Tomēr no tā ir atkarīgs, vai būs iespējams, piemēram, paaugstināt mācībspēku atalgojumu un celt gan iekšējo, gan ārējo kvalitāti.
Visu Annas Bērziņas rakstu Plānojot budžetu, jostas savilkt nevarēs lasiet otrdienas, 21.oktobra, laikrakstā Diena!