To paredz ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kā arī grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.
Grozījumi veikti, ņemot vērā Centrālā vēlēšanu komisijas konstatēto, ka normatīvajos aktos noteiktās 10 dienas, kas ir paredzētas vēlētājiem, lai tie pirms vēlēšanu dienas katrā vēlēšanu iecirknī var iepazīties ar kandidātu sarakstiem, var samazināt uz piecām dienām, jo, kā liecina viņu rīcībā esošā informācija, cilvēku atsaucība šajās dienās esot neliela, līdz ar to netiek racionāli izmantoti gan pašvaldību, gan valsts budžetu līdzekļi.
Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts jauns vienlaikus notiekošo vēlēšanu finansēšanas modelis, kad Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas vai tautas nobalsošana notiek vienlaicīgi ar pašvaldības domes vēlēšanām. Tas paredz solidāru finansiālo atbildību par vēlēšanu organizēšanu starp valsti un pašvaldībām visu veidu vēlēšanās. Pašvaldībām jebkura veida vēlēšanās turpmāk būtu pienākums nodrošināt ar vēlēšanu sarīkošanu nepieciešamās telpas, kā arī ar telpu iekārtošanu un uzturēšanu saistītos izdevumus pilnā apmērā segt no republikas pilsētas vai novada budžeta. Savukārt no valsts budžeta vienlaicīgi notiekošajās vēlēšanās tiktu finansēti izdevumi vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbinieku atlīdzībām pilnā apmērā.
Grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.