Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) uzskata, ka Krūmane savus pienākumus veikusi profesionāli un, pēc viņas rīcībā esošās informācijas, FKTK vadītājas vainas notikušajā ar Latvijas Krājbanku neesot.
Vienlaikus gan Āboltiņa atzina, ka sabiedrībā valda liela neizpratne par notikušo un FKTK pieļāvusi kļūdas komunikācijā. "Tas ir pozitīvi, ka amatpersona savas iestādes prestižu vērtē augstāk nekā savu," teica Saeimas priekšsēdētāja, piebilstot, ka iestādes vadītājam arī jāuzņemas atbildība par savu padoto pieļautajām kļūdām.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP) norādīja, ka šo Krūmanes lēmumu par atkāpšanos vērtē negatīvi, jo patlaban neesot pamata domāt, ka FKTK būtu vainīga nedienās ar Krājbanku.
"Ja Krājbankas problēmas saistītas tikai ar korespondējošo kontu apķīlāšanu, kas bija prettiesiski, tad ir objektīvi iemesli, kāpēc FKTK bija to grūti pamanīt," savu nostāju skaidroja Dombrovskis.
Pēc ZRP politiķa domām, par FKTK atbildību varētu runāt tikai tad, ja izrādītos, ka Krājbankā problēmas slēpušās daudz dziļāk. Patlaban neesot informācijas, kas par to liecinātu, tāpēc Dombrovskis Krūmanes atkāpšanos vērtējot negatīvi.
ZZS deputāts Jānis Vucāns atzina, ka Krūmanes atkāpšanos vērtējot divējādi, jo viņam šķiet, ka šis nav bijis piemērotākais brīdis. "To vajadzēja izdarīt vai nu pašā procesa sākumā, vai arī pēc tā beigām. Šobrīd FKTK paliek bez vadības un nav skaidrs, kas vadīs procesu," teica Vucāns.
Savukārt SC politiķis Andrejs Klementjevs uzsvēra, ka atkāpties vajadzētu ne tikai Krūmanei, bet arī finanšu ministram Andrim Vilkam (V), kurš maldinājis cilvēkus par stāvokli bankā un nepārdomāti izteicies par "apšaubāmām bankām". Klementjevs norādīja, ka tagad galvenais ir rīkoties tā, lai nākotnē šādi "krahi" netiktu pieļauti.
Jau ziņots, ka VL-TB/LNNK Saeimas frakcija iepriekš nolēma aicināt Krūmani atkāpties no amata. Frakcijas deputāti uzskata, ka pašreizējie notikumi ar Latvijas Krājbanku ir jāsaista arī ar nepietiekami efektīvu līdzšinējo FKTK banku uzraudzības politiku, kas kopš Parex bankas krīzes tā arī nav tikusi uzlabota.
Krūmane šodien nolēmusi atkāpties no FKTK vadītājas amata. Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.
"Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz [Latvijas Krājbankas] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību," norādīja FKTK vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka vienmēr pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā, un pauda cerību, ka pārējie FKTK padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu.
Krūmane FKTK priekšsēdētājas amatā ir kopš 2008.gada 28.aprīļa.
Saskaņā ar likumu FKTK priekšsēdētāju un viņa vietnieku amatā ieceļ Saeima uz sešiem gadiem pēc Latvijas Bankas (LB) prezidenta un finanšu ministra kopīga priekšlikuma. Pārējos padomes locekļus pēc viņu kandidatūru saskaņošanas ar LB prezidentu un finanšu ministru amatā ieceļ un no amata atbrīvo priekšsēdētājs.
Pirms noteiktā termiņa Saeima var atbrīvot priekšsēdētāju un viņa vietnieku no amata tikai tādā gadījumā, ja ir saņemts attiecīgās personas iesniegums par atkāpšanos no amata, ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums, ar kuru priekšsēdētājs vai viņa vietnieks notiesāts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas slimības vai citu iemeslu dēļ nevar pildīt savus amata pienākumus, vai ir saņemts LB prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pirmstermiņa atbrīvošanu.