Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Politiķu domas dalās par nepieciešamību apvienot kultūrizglītības augstskolas

Piecu 11.Saeimas vēlēšanās kandidējoši partiju pārstāvu viedokļu par to, vai būtu nepieciešamas apvienot kultūrizglītības augstskolas, dalās.

Trešdien Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA) notikušajā kultūras jautājumiem veltītajā diskusijā Zatlera reformu parijas (ZRP) pārstāve Andra Purviņa uzsvēra, ka pozitīvi vērtē kultūrizglītības augstskolu apvienošanu vai pievienošanu, jo tādā veidā būtu iespējams apvienot resursus, savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Jānis Strazdiņš pauda, ka no šādas rīcības nekādu labumu neredz. Pēc viņa domām, JVLMA, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) strādā ļoti kvalitatīvi.

Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) kultūras ministres amata kandidāte Inese Laizāne domā, ka reformas būtu jāveic, taču tādas augstskolas kā JVLMA, LMA un LKA būtu jāsaglabā atsevišķi, bet Saskaņas centra (SC) kultūras ministra amata kandidāts Jānis Matulis uzsvēra, ka būtu tuvredzīgi izjaukt to, kas labi darbojas.

"Ja notiks šo augstskolu apvienošana, tad viennozīmīgi varu teikt, ka izmainīsies to kvalitāte un tas notiks uz slikto pusi. Katrā no augstskolām strādā savā virzienā augsti kvalificēti speciālisti. Pirms pie mums nevērsīsies paši šo augstskolu vai kultūras pārstāvji, aicinot veikt kaut kādas reformas, tikmēr neuzskatu par vajadzīgu kultūrizglītības augstskolu apvienošanu," sacīja Matulis.

Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) akcentēja, ka kultūrizglītības augstskolas apvienot apvienošanas dēļ nav jēgas, taču uzlabot programmu varētu, pievienojot Kultūras koledžu LKA, kā arī turpinot mākslas augstskolu sadarbību ar humanitārajām programmām, piesaistot profesionālus pasniedzējus.

Vienprātība politiķu vidū valdīja attiecībā uz jautājumu par to, vai kultūrai nākamajā gadā salīdzinājumā ar šo gadu būtu jāpalielina finansējums. Matulis minēja, ka Kultūras ministrijas finansējumu nevar nosaukt pat par iztikas minimumu, tādēļ piekrīt tam, ka nākamajā gadā tas ir jāpalielina. Viņš norādīja, ka Kultūras ministrijai finansējumu ir nepieciešams palielināt, lai varētu 2008.gada līmenī varētu atgūt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējumu, kas piešķir naudu dažādām kultūras norisēm reģionos.

Savukārt Ēlerte uzsvēra, ka finansējums ir jāpalielina un nākamajā gadā tas tiks arī darīts. Kultūras ministrijai finansējuma samazinājums 2010.gadā attiecībā pret 2008.gadu tika samazināts par 54%, bet 2011.gadā attiecībā pret 2008.gada valsts budžeta piešķirtais finansējums bija 51% mazāks. Nākamajā gadā kultūras nozarei būs jāpalielina finansējums, jo būs nepieciešamas jau pirmās iestrādes lielajiem pasākumiem, kas notiks nākamos gadus. Nākamajā gadā jau pirmais finansējums būs nepieciešamas, lai varētu gatavoties Eiropas Kultūras galvaspilsētas statusam, par ko Rīga kļūs 2014.gadā, savukārt 2013.gadā notiks Dziesmu svētki, tādēļ ir jāatjauno dotācijas pašdarbības kolektīvu vadītājiem.

Taujāto par to, kādā veidā vārētu palielināt VKKF finansējumu, deputāti uzsvēra, ka šis fonds ir svarīgs kultūras dzīvē Latvijā, un vairākums atzina, ka fondu finansēt varētu no speciālā budžeta, kur nauda jau savulaik tika ņemta no alkohola un tabakas akcīzes, kā arī no azartspēļu un loteriju nodevas. Strazdiņš, piekrītot VL-TB/LNNK kultūras ministres kandidātes teiktajam, ka VKKF varētu finansēt no azartspēļu nodokļa, atzina, ka savu artavu varētu dot arī alkoholu akcīze, taču to apgrūtinātu alkohola un tabakas kontrabanda.

Kultūras ministre atzina, ka būtu pareizi, ja VKKF finansēšana atgrieztos pie tā, ka finansējums tiek gūts no akcīzes nodokļiem, taču tas būs iespējams tikai no nākamā gada janvāra, jo patlaban spēkā ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tāpat viņa pauda cerību, ka veiksmīgas Latvijas izaugsmes gadījumā VKKF varētu pietuvoties tam finansējumam, kāds ir pieejams Igaunijā.

Savukārt vienprātību deputāti pauda tajā, ka neatbalsta Kultūras ministrijas apvienošanu un ir nepieciešamas lielāks finansējums, lai nodrošinātu tuvojošos Dziesmu svētkus.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas