10.Saeimas deputāts un nākamās kandidāts Kārlis Seržants (ZZS) norādīja, ka tikai abonentmaksas varētu nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarību, bet tādējādi būtu nepieciešama stingrāka vadītāju izvēles procedūra un jāizvērtē līdzšinējā finansējuma izlietojums. Seržants uzskata arī, ka patlaban esošais sabiedrisko mediju finansējums būtu pietiekams, taču jautājums ir par tā atbilstošu izlietojumu.
Andris Urbāns (LPP/LC) norādīja, ka tikmēr, kamēr sabiedriskie mediji saņems finansējumu no valsts dotāciju veidā, tie būs pakļauti politiskam spiedienam. Bet Zanda Bautre (LSDSP) uzsvēra, ka viņas pārstāvētais politiskais spēks "nekad neatbalstīs abonentmaksu ieviešanu". Tā vietā būtu jāparedz stingrāka valsts dotāciju kontrole.
Savukārt kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (V) klāstīja, ka ir vairāki iespējamie finansēšanas avoti - valsts atbalsts dotāciju veidā, ienākumi no abonentmaksām un licenču maksas no komerciālajām televīzijām par to, ka sabiedriskā televīzija nepiedalītos reklāmas tirgū. Kultūras ministre uzskata, ka likumā būtu arī jāparedz, ka sabiedrisko mediju redakcijām jāsaglabā neatkarība.
Deputātu domas dalījās arī par to, vai sabiedriskajiem medijiem vajadzētu piedalīties reklāmas tirgū. Ēlerte norādīja, ka patlaban pārtraukt reklāmu pārraidīšanu sabiedriskajos medijos nevar, jo pastāv noteiktas vienošanās, kuras sabiedriskie mediju nevar pārkāpt.
11.Saeimas deputāta kandidāts no Pēdējās partijas saraksta Aldis Hofmanis pauda uzskatu, ka sabiedriskajā medijā būtu jāaizliedz politiskās reklāmas. Šādu priekšlikumu atbalstīja arī Linda Rikše no Kristīgi demokrātiskās savienības, piebilstot, ka politiskās reklāmas priekšvēlēšanu laikā nav sabiedrības interesēs.
Savukārt Dzintars Rasnačs (VL - TB/LNNK) sacīja, ka sabiedriskajos medijos komercreklāma nav vajadzīga, taču, lai mainītu šo kārtību, jārespektē līdz šim noslēgtie līgumi par reklāmu izvietošanu un jāparedz saprātīgs pārejas periods. Rasnačs uzsvēra, ka sabiedriskajam medijam būtu jāpilda tikai un vienīgi izglītošanas un kultūras funkcijas.
Boriss Cilevičs (SC) un Urtāns uzdeva jautājumu, vai gadījumā, ja sabiedriskajai televīzijai nav atbilstoša skatītāju loka, būtu lietderīgi to uzturēt. Cilevičs arī pauda uzskatu, ka patlaban būtu jāpārskata esošais finansēšanas modelis, pārejot uz abonentmaksām, un sabiedriskajam medijam nevajadzētu konkurēt ar komercmedijiem, un būtu jāpārstāv visi sabiedrības viedokļi.
Kā ziņots, kā viena no "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālās stratēģijas 2012.gadam līdz 2017.gadam" sastāvdaļām tika paredzēta arī "Koncepcijas par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi" izstrāde, kas augusta sākumā tika apstiprināta Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.
Padomes atbalstītā progresīvā varianta gadījumā jauna, vienota sabiedriskā medija izveidei līdz 2018.gadam būtu nepieciešami 42,9 miljoni latu. 7,545 miljoni latu no nepieciešamajiem līdzekļiem nāktu no valsts budžeta, bet pārējais finansējums tiktu piesaistīts Eiropas Savienības fondos.