Rajevskis sacīja, ka Burovs ir viens no politiķiem, kurš ir no vadošās koalīcijas, tomēr nav izpelnījies niknu kritiku no opozīcijas, ņemot vērā, ka viņš vairāk ticis vērtēts kā profesionālis.
Politologs Burovu redz kā kompromisa figūru un kandidātu, ap kuru varētu vienoties GKR un dažas partijas no opozīcijas, proti, Rajevskis uzskata, ka ap Burovu varētu "veidot kādu darboties spējīgu kombināciju".
Pēc Rajevska teiktā, nākamie divi gadi Rīgas domei nebūs viegli, tāpēc esot normāli, ka vairākas partijas vēlēsies atsvešināties no tā, kas notiks. Rīgas budžets un tēriņi neaugs, kā rezultātā Rīgā būs jāsaimnieko taupīgāk, turklāt ir virkne samilzušu problēmu, kuras prasīs ieguldījumus, bet tas savukārt neizraisīs milzīgu popularitāti, uzskata politologs.
Vienlaikus viņš uzskata, ka nekādi citi labāki scenāriji neesot, jo, lai ko izvēlētos par mēru, problēmas nepazudīšot. Šādā situācijā, viņaprāt, pragmātiskāk domājošas partijas, kuras saprot, ka ārkārtas vēlēšanas neatrisina viņu politiskās un Rīgas iedzīvotāju problēmas, varētu vienoties par atbalstu Burovam.
Rajevskis piebilda, ka matemātiski manevru iespēju Burova atbalstam esot pietiekoši daudz.
Kā ziņots, GKR valde Rīgas domes priekšsēdētāja amatam virzīs līdzšinējo mēra amata pienākumu izpildītāju Burovu. Viņš bijis vienīgais pašlaik šim amatam partijā apspriestais kandidāts.
Gada sākumā Burovs tika ievēlēts Rīgas vicemēra amatā un domes priekšsēdētāja pienākumus uzņēmās pēc tam, kad aprīlī no amata tika atstādināts Nils Ušakovs (S). Kad par mēru ievēlēja Burova partijas biedru Daini Turlo (GKR), Burovam bija plānots atkāpties no amata, tomēr pēc šķelšanās Saskaņas frakcijā viņš turpināja ieņemt vicemēra amatu, bet pēc Turlā gāšanas atkārtoti tika iecelts par priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju.
Ja divu mēnešu laikā Rīgai netiks ievēlēts jauns mērs, Saeima būs tiesīga rosināt domes atlaišanu. Tāpat parlaments par to var lemt, ja trīs domes sēdes pēc kārtas nav iespējams nodrošināt kvorumu.
Līdz šim Rīgas domes opozīcijas vairākums norādījis, ka aizvien vēlas ārkārtas vēlēšanas, savukārt Latvijas attīstībai frakcija pauda, ka opozīcijai varētu mēģināt virzīt savu mēra kandidātu. Nekāda konkrēta rīcība gan līdz šim nav sekojusi.
Kā ziņots, Turlais mēra amatu zaudēja 20. jūnijā. Neuzticības balsojumu rosināja opozīcija. Par Turlā gāšanu nobalsoja 31 deputāts - gandrīz visa opozīcija, pie frakcijām nepiederošais deputāts Oskars Putniņš un Neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido četri no Saskaņas izslēgtie politiķi Valērijs Petrovs, Rosļikovs, Vitālijs Dubovs un Vadims Baraņņiks.
Turlā palikšanu amatā atbalstīja 28 koalīcijas deputāti un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāts Imants Keišs, kurš kopā ar Druvi Kleinu nekavējoties tika izslēgti no JKP, jo ieņēmuši partijai pretēju nostāju. Keišs gan vēlāk skaidroja, ka gribējis balsojumā atturēties, bet kļūdījies.