Pēdējo dienu laikā N.Ušakovs kārtējo reizi piesaistījis uzmanību ar kritiskiem izteikumiem par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projektu, nosaucot to par "stulbu" un līdzīgu lielveikalam Maxima. Tāpat N.Ušakovs parakstījies par referenduma rīkošanu, lai ieviestu krievu valodu kā otru valsts valodu, skaidrojot to kā vēlmi saglabāt savu pašcieņu.
"Šobrīd izskatās, ka tā drīzāk ir sakritība, ka Ušakova izteikumi ir vienlaicīgi sakrituši gan par Maximu, gan par šo parakstu vākšanu. Diez vai tā ir apzināta, plānota retorikas maiņa," pauda I.Kažoka.
Tomēr viņa uzsvēra, ka politiķim būtu jāzina stāsts par LNB un Gaismas pils projekta simboliku, lai gan, protams, ir atļauts runāt par to, vai būvniecībai izmanotie līdzekļi varēja būt izmantoti lietderīgāk.
"Tomēr nevar tā vienkārši apšaubīt šī projekta simbolisko jēgu, tādēļ, ka liela sabiedrības daļa to uztver ļoti emocionāli un saasināti. Līdz šim gan šķita, ka Nils Ušakovs ar šādiem zemūdens akmeņiem ir ticis galā ļoti veiksmīgi," sacīja pētniece.
Arī Vidzemes augstskolas lektors un politologs Jānis Kapustāns uzskata, ka labam politiķim ar šadiem vārdiem mētāties nevajadzētu, turklāt N.Ušakova retorika atgādina primitīva cilvēka līmeni. Parakstīšanos par referenduma rīkošanu politologs vērtē kā Latvijai nedraudzīgu rīcību, kas varētu iedzīt ķīli starp latviešiem un krieviem.
"Ušakova kungs ar savu rīcību tikai lej eļļu tam visam klāt. Atbildīgajiem un līderiem nevajadzētu naidu provocēt, jo tagad krievi tiek noskaņoti pret latviešiem un arī latvieši, nu nebūsim naivi, ir sašutuši par šādiem notikumiem," sacīja J.Kapustāns.
I.Kažoka parakstīšanos par referenduma rīkošanu vērtē kā laipošanu starp latviešu un krievu elektorātu. "Šeit viņš ir mēģinājis būt labs abiem, proti, krievvalodīgajiem vēlētājiem pateikt, ka viņš ir gatavs parakstīties par šo referendumu, bet latviešu valodā runājošajai sabiedrības daļai pateikt, ka to ideju par divām valsts valodām pēc būtības neatbalsta. Tas rezultāts ir tāds ļoti neveikls," sacīja pētniece.
Tomēr viņa uzsvēra, ka SC uzskatos pēdējā laikā vērojams zināms progress, jo partija atzinusi okupācijas faktu un iestājusies par vienu valsts valodu, tāpēc šī brīža SC pozīciju nevarot salīdzināt ar to, kas bijusi pirms aptuveni četriem gadiem.