AM iepriekš savos preses paziņojumos minējusi, ka pirmajam iesaukumam bija plānots 2023.gada janvārī aicināt 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Tāpat bija plānots, ka no 2023.gada otrā pusgada pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā.
AM bija iecerējusi, ka 2023.gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem tiktu aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauktu obligātā kārtā. Sākotnēji minēts, ka pirmajā gadā plānoti divi iesaukumi - janvārī un jūlijā.
Pirmajā dienesta īstenošanas gadā bija plānots piesaistīt 1000 pilsoņu. Piecu gadu laikā iesaucamo skaitu bija plānots pakāpeniski palielināt, un, sākot ar 2028.gadu, katru gadu bija paredzēts iesaukt 7500 Latvijas pilsoņu, ja tam tiks atvēlēts vajadzīgais finansējums.
Neskatoties uz AM plāniem, 20.oktobrī 13.Saeimas deputātu vairākums pēc Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūguma nolēma no sēdes darba kārtības izslēgt VAD likumprojektu un citus ar šo reformu saistītos likumu grozījumus. Tas nozīmē, ka par reformu būs jālemj 14.Saeimai. Otrdien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija plāno lemt par 13. Saeimas pilnvaru laikā nepabeigto likumprojektu izskatīšanas turpināšanu, un viens no likumprojektiem attiecas uz VAD.
Ņemot vērā to, ka lemšana par VAD likumprojektu atlikta, pirmais iesaukums varētu notikt vien nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā bija paredzēts iepriekš, intervijā Latvijas Radio teica Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "Šodienas jautājums" norādīja, ka pirmais iesaukums VAD vasarā ir iespējams. Tāpat viņš minēja, ka, noslēdzoties 13.Saeimas pilnvarām, Ādažu bāzē Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris Sandris Gaugers deputātiem minējis, ka nākamgad var uzņemt dienestā "divreiz pa 200 cilvēkiem".
AM pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka vispirms jāpieņem likums, jāatrisina neskaidrie jautājumi un tad varēs precīzāk runāt par konkrētu dienestā uzņemto jauniešu skaitu un dienesta izmaksām.