Strīdu skatīšana ar investoriem ir Valsts kancelejas uzdevums. Tomēr kā tas notiek – likumos skaidri nav atrunāts. Arī likumdevējiem Saeimā, kas atbild par valsts budžetu, daudzmiljonu strīdu risināšas kārtība ir miglā tīta.
Valsts Kanceleja lepojas, ka līdz šim nevienam nav samaksāts ne santīma, lai arī uzņēmumu prasības pret valsti pat pārsniegušas 200 miljonus kā tas bijis naftas kompānijas Vitol gadījumā.
"Jāpiezīmē, ka līdz šim Valsts kancelejai ir izdevies panākt to, ka mums nav neviena starptautiska tiesvedības procesa. Ka investoram mēs neko nemaksājam, bet, ka mēs panākam tādu kompromisa variantu, kas ir pieņemams gan valstij, gan arī ārvalstu investoram," raidījumam sacīja Valsts kancelejas Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons.
Tomēr, ka sistēma ir necaurspīdīga un nepilnīga parādīja nesenais skandāls ap valsts stratēģiju strīdā ar Fliku, kurš vasarā premjeram sūdzējās par viņa kā investora aizskārumu. Vēlak noplūda pusslepens Valsts kancelejas piedāvājums Flikam samaksāt 16 miljonus latu. Atbildīgā satiksmes ministrija par šādu negaidītu risinājumu bija pārsteigta.
Raidījums vēsta, ka tik pat daudz neskaidrību ir risinot strīdus, kur līgumi ar ārvalstu kompānijām slēgti pašvaldībās. Tā Rēzeknes dome pirms pieciem gadiem lauza līgumu ar Lietuvas kompāniju E energia, kas nespēja pilsētai piegādāt solīto siltumu. Uzņēmums vērsies Vašingtonas šķīrējtiesā un prasa ne vairs no Rēzeknes pilsētas, bet valsts piedzīt piecus miljonus latu.
"Mēs neko pret likumiem nedarījām. Premjeram vajag aizstāvēt Latvijas kā teikt tiesības un Latvijas pusi un Valsts kancelejai to arī darīt. Tā kā tas ir ierakstīts gan starptautisko līgumos, gan arī Latvijas likumos," norāda Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs (Saskaņas centrs) Aleksandrs Bartaševičs.
Līdzīgi Liepājai strīds izvērsies ar Beļģijas kompāniju Dredging International N.V., ar ko pilsēta slēdza līgumu par ostas padziļnāšanu. Pēc darbu sākšanas firma prasīja nolīgto 22 miljonu latu vietā maksāt vairāk, jo gūltne Liepājas kanālā izrādījusies neplānoti cieta. Pilsēta iebilda, jo firma ostā strādājusi arī iepriekš un šādi argumenti neizturot kritiku. Pretenzija pret valsti - 8,2 miljoni latu. Ja pārrunas beigsies bez rezultāta, līdzīgi kā Rēzeknes gadījumā valstij draud starptautiska tiesāšanās.
"Protams, ņemot vērā to, ka uzņēmums ir starptautiski pazīstam un ar pietiekošu jaudu gan finansiāli, gan arī šo juridiskās palīdzības jaudu, nu ar to ir jārēķinās... Tomēr vēlreiz uzsveru, ka mūsu argumentācija ir pietiekoši pārliecinoša," Nekā personīga sacīja Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.
Pēc 10 gadu neskaidrības un pēdējo mēnešu skandāliem premjers licis Valsts kancelejai likumus beidzot sakārtot. Izveidota darba grupa, kurai divu nedēļu laikā japiedāvā savi priekšlikumi. Tā, piemēram, ja starptautiskā tiesvedībā pašvaldībā piedzīvotus zaudējumus investors piedzīs no valsts, valsts regresa kārtībā varēs vērsties pret vainīgo pašvaldību. Viens no komisijas locekļiem Juris Pūce piedāvā ieviest līdzīgu kārtību kā valdība gatavojas tiesvedībām Eiropas cilvēktiesību tiesā. Tur ir skaidri atrunāts katrs solis un lietas, pirms tās nonāk skatīšanai tiesas zālē, valdība caurskata vairākkārt.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, premjera izveidotās komisijas loceklis Juris Pūce sacīja, ka pašlaik informācijas pieejamība par rezultātiem, gan valstī gan arī valsts pārvaldē gan kaut vai Ministru kabinetā ,ir nepietiekama. Lēmums faktiski tiek pieņemts procesuāli nevis tādā veidā, lai lemtu pēc būtības, viņš sacīja.
Premjers uzskata, ka pārāk liela vara strīdu risināšanā dota vienam cilvēkam Valsts kancelejā – juristam Ivaram Mēkonam. Tāpēc premjers rosina ieviest vairāku acu principu un konfliktu risināšnai piesaistīt advokātus.
"Ir jāvērtē arī jautājums par kvalificētu juristu piesaistīšanu un arī advokātu biroju piesaistīšanu, kas ir specializējušies tieši darbam ar šāda veida tiesvedībām un darbam ar šķīrējtiesām. Jo pašreizējā sistēmā pārāk liels darba atbildības apjoms koncentrējas uz vienu cilvēku Valsts kancelejā," sacīja Dombrovskis.