179 valstu vidū Igaunija dala 3./4.vietu ar Nīderlandi, atpaliekot vien no Somijas un Norvēģijas, kas saņēmušas visaugstāko novērtējumu. Igaunija iepriekšējā reitingā ieņēma 9.vietu, bet Nīderlande, kopā ar Somiju, Norvēģiju, Islandi (jaunākajā reitingā 6.vieta), Zviedriju (jaunākajā reitingā 12.vieta) un Šveici (jaunākajā reitingā 8.vieta) dalīja 1.vietu. Savukārt Lietuva no dalītās 11./13.vietas noslīdējusi uz 30./31.vietu, dalot to ar Austrāliju.
Parīzē bāzētā organizācija Franciju pasaules preses brīvības indeksā ierindojusi 38.vietā, kas ir par sešām vietām augstāk nekā iepriekšējā reitingā, savukārt ASV no 20.vietas noslīdējušās uz 47.vietu. 10.ikgadējā preses brīvības indeksā pēdējās trīs vietas joprojām ieņem Turkmenistāna, Ziemeļkoreja un Eritreja.
Daudzas valstis šajā reitingā, salīdzinot ar iepriekšējiem, ir piedzīvojušas krasus kāpumus vai kritumus, kas lielākoties skaidrojams ar politiskām pārmaiņām.
2011.gads vēsturē paliks kā Arābu pavasara gads, tādēļ lielas izmaiņas skārušas tieši šī reģiona valstis. Tunisija, kas bija pirmā valsts, kur plašos tautas nemieros mainījās vara, indeksā pakāpās par 30 vietām līdz 134.vieta, bet Bahreina zaudēja 29 pozīcijas, nokrītoties līdz 173.vietai, jo tiesāja cilvēktiesību aizstāvjus un apspieda cilvēku brīvību visos iespējamos veidos.
Lībija no 160.vietas pakāpās uz 154./155.pozīciju, ko dala ar Kazahstānu, Ēģipte no 127.vietas nokritās uz 166.pozīciju, bet Sīrija no 173.vietas noslīdēja uz 176.vietu, savukārt Jemena no 170. uz 171.vietu.
Baltkrievija, kur plaši turpinās opozīcijas apspiešana, zaudējusi 14 pozīcijas un šajā reitingā ierindojas 168.vietā, bet Krievija no 140.vietas noslīdējusi uz 142.vietu.
Vislielāko kāpumu piedzīvoja Nigēra, kas, veiksmīgi īstenojot politiskās reformas, pakāpās par 75 pozīcijām uz 29.vietu.
Savukārt vislielāko kritumu piedzīvoja Āfrikas valstis. Malāvi. Tā zaudēja 67 pozīcijas, ieņemot 146.vietu, jo prezidenta Bingu va Mutharikas režīms izrādīja totalitāras tendences, savukārt Uganda zaudēja 43 vietas nokrītot līdz 139.pozīcijām, bet Kotdivuāra ieņēma 159.vietu, zaudējot 41 pozīciju.
Latīņamerikas valstu vidū lielāko kritumu piedzīvoja Brazīlija, kas ieņēma 99.vietu, kas ir par 41 pozīciju zemāk nekā iepriekšējā reitingā, jo, pieaugot vardarbībai bojā gāja trīs žurnālisti un blogu autori.
Ungārija, kas pērn pieņēma plaši kritizēto mediju likumu, ierindojās 40.vietā, zaudējot 17 vietas.
Organizācijas veiktajā pasaules preses brīvības pētījumā valstis tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem. Indeksā atspoguļojas žurnālistu, masu mediju un interneta brīvības līmenis, kā arī varas iestāžu ieguldījums šīs brīvības nodrošināšanā un ievērošanā.
Vērā tiek ņemti gan tieši, gan netieši žurnālistu tiesību pārkāpumi, piemēram, fiziski uzbrukumi, apcietināšana un draudi, gan arī mediju tiesību ierobežošana ar cenzūras, laikrakstu eksemplāru konfiskācijas un redakcijās veiktu kratīšanu palīdzību. Indeksa veidotājus interesē arī sodi, kurus saņem žurnālistu tiesību pārkāpēji un ierobežotāji.
Katrā valstī tiek ņemts vērā pašcenzūras līmenis un mediju tiesības izmeklēt un kritizēt, kā arī uz tiem izdarītais finansiālais spiediens.
1985.gadā izveidotās organizācijas Reportieri bez robežām galvenā mītne atrodas Francijas galvaspilsētā Parīzē. Šādu reitingu tā publicē jau desmito reizi.