Samazinājums par vienu procentu ir pārāk mazs, ietekmētu pārtikas cenas. To skaidri apliecina arī neliels pārtikas veikaliņš Rīgā uz Melnsila un Kuldīgas ielas stūra. Veikala īpašnieks salīdzina pārtikas produktu cenas pirms PVN samazinājuma un pēc. Talsu krējums 30.maijā maksāja 86 santīmus, tieši tikpat tas maksā pašlaik. Paciņa piena, kas augustā maksāja 69 santīmus, tagad maksā pat dārgāk 72 santīmus.
Arī lielveikalu cenas nebūt neuzrāda kritumu. Tā, piemēram, Rimi paciņa piena 18. jūnijā maksāja 57 santīmus. Tikpat tā maksāja 2 jūlijā un maksā arī šodien. Arī kefīra cena 54 santīmi par litru nav mainījusies. Par pieciem santīmiem lētāka kļuvusi torte Cielaviņa. No 6,98 jūnijā uz 6,89 tagad.
Maksimā Spilve mērce Uzkodām kā jūnijā maksāja 1,33 - tāpat maksā arī šodien. Nedaudz kritusi cena veļas pulverim Tide Alpine no 4,09 santīmiem par iepakojumu uz 4 latiem pieciem santīmiem.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka daudzām precēm cenas salīdzinot ar jūniju vidēji pat pieaugušas. Piemēram, cīsiņiem, dārgāka kļuvusi rudzu-kviešu maize, griķi, kviešu milti, rupjā sāls. Rimi un Maxima kameras priekšā cenu izmaiņas pēc PVN samzinājuma nevēlējās komentēt, savu viedokli uzticot Latvijas pārtikas tirgotāju asocācijai. Tās vadītājs Noris Krūzītis uzsver, ka aprēķināts – viena mēneša laikā PVN samazinājums ļāvis kopumā Latvijā pircējiem kabatās atstāt pusmiljonu latu. Taču galvenais pēc viņa domām - tas devis signālu veikaliem – precēm iespējams cenu samazināt netikai visu laiku paaugstināt.
Savukārt, Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs PVN samazinājumu sauc par neveiksmīgu risinājumu. Tirgotajiem pāreja uz jaunu PVN likmi izmaksāja 8,5 milijonus latu. Viņaprāt tas bija politisks lēmums, lai uzlabotu Mārstrihtas kritērijus un pietuvinātu Latviju eirozonai. Pārtikas nozare no tā neko neieguva. Gluži pretēji - valsts budžets izmeta 50 milijonus latu. PVN samazinājumu pēc viņa domām pamanīja luksus preču pircēji, kuri iegādājas dārgas mantas kā lepnus auto vai motorlaivas. Tur viens procents PVN sastāda vairākus simtus, pat tūkstoti latu.
Henriks Danusēviščs Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs: "Ieguvēji bija cilvēki ar augstiem ieņēmumiem. Nabadzīgajai daļai tas neko nedeva. Vajadzēja samazināt PVN pārtikai. Tas stiprinātu pašmāju tirgu un stabilizētu situāciju valstī."
Finanšu ministrs Andris Vilks nepiekrīt, ka PVN samazinājumu iedzīvotāji neizjūt. Kā piemēru viņš min fiksētos maksājumus, kuros var redzēt pozitīvas izmaiņas. Par 100 kilovatiem elektroenerģijas pamata tarifa jūnijā bija jāmaksā 10,74 - oktobrī par 9 santīmiem mazāk - 10,65.
Finanšu ministrs uzsver, ka daudzu rietumeiropas valstu valdības krīzes ietekmē nespēj samazināt valsts budžeta izdevumus, tādēļ spiestas strauji palielināt nodokļus. Latvijā plānoti tikai nodokļu samazinājumi. Taču uz strauju nabadzības samazinājumu cerēt gan pagaidām nevar.