Veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P) norādīja, ka disciplinārlietu pret S. Henkuzenu varētu pabeigt aprīļa beigās. Savukārt Mūrmanei-Umbraško varētu tikt piedāvāts kļūt par direktora vietnieci vienā no Veselības ministrijas pakļautības iestādēm. Viņas izvēlei tiks piedāvātas divas iestādes, taču ministrs pagaidām tās vēl neatklāja. Ministrijas valsts sekretāra amatā saskaņā ar Pavļuta teikto, visticamāk, rotācijas kārtībā tiks iecelts kāds šobrīd jau strādājošs ierēdnis. Ministram kandidatūra jau esot padomā, taču to vēl neatklāja. Gan Mūrmane-Umbraško, gan Henkuzens no komentāriem atteicās, pēdējais gan ar savas darbavietas starpniecību izplatīja paziņojumu medijiem.
Jāatgādina, ka dienesta pārbaudē tika izvērtēta amatpersonu atbildība par to, kāpēc vakcīnu iepirkumā Latvija atteicās no papildus piedāvātajām Pfizer/BioNTech un Moderna devām, kas tika iepirktas tikai pēc valdības un tās vadītāja Krišjāņa Kariņa (JV) iejaukšanās.
Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), kuras demisiju saistībā ar minēto vakcīnu iepirkumu pieprasīja K. Kariņš, Dienai skaidro, ka lēmums visvairāk vakcīnu iepirkt tieši no AstraZeneca balstījās uz Imunizācijas valsts padomes, Zāļu valsts aģentūras un citu ekspertu ieteikumiem, kā arī uz Eiropas Komisijas noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, kuros bija skaidri redzami AstraZeneca piegādes apjomi un termiņi. Viņķele teic – ja AstraZeneca būtu pildījusi savas saistības, Latvija šobrīd nebūtu tik sliktā situācijā un mūsu vakcinācijas tempi atbilstu vidējiem Eiropas Savienībā.
Vienlaikus Viņķele piekrīt, ka citas valstis, arī Igaunija un Lietuva, rīkojās pēc principa: iepērkam visas vakcīnas, kuras vien ir pieejamas. Viņa atzīst, ka no šodienas skatpunkta tieši tā arī vajadzēja rīkoties un, pieņemot lēmumu par AstraZeneca, netika izvērtēti riski par iespējamiem piegādes traucējumiem.
Valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par vakcīnu iegādi ir minēts: "Vakcīnu portfeli nepieciešams pēc iespējas dažādot, apzinoties to, ka šajā stadijā nav iespējams prognozēt, kura no izstrādes stadijā esošajām vakcīnām nākotnē būs efektīvākā, iedarbīgākā un drošākā, kā arī to, kura no vakcīnām būs pieejama visātrāk. Pastāv iespēja, ka viena vai vairākas no iegādātajām vakcīnām nesasniegs nepieciešamos efektivitātes, iedarbīguma rādītājus." Kā redzams, rīcība bija pilnīgi pretēja un tā nerīkojās neviena cita Eiropas Savienības valsts, izņemot Bulgāriju.
Savukārt par sākotnējo atteikšanos no papildu Pfizer/BioNTech vakcīnas devām Viņķele teic, ka par pieejamo vakcīnu apjomu gan valdības vadītāju, gan viņu ir maldinājis Henkuzens. Arī Pavļuts, informējot par disciplinārlietas sākšanu pret ierēdni, minēja, ka valdības sēdē viņš nosaucis daudz mazāku šā ražotāja piedāvājumu, nekā tas bijis patiesībā. Arī tad, kad valdība uzdeva iepirkt visu, cik vien ir pieejams, Henkuzens informēja toreizējo veselības ministri par daudz mazāku pieejamo apjomu, nekā tas bija faktiski.
Pats Zāļu valsts aģentūras direktors vakar izplatītajā relīzē, kas bija vienīgā viņa komunikācijas forma ar žurnālistiem, pauž: "2020. gada 22. decembra Ministru kabineta sanāksmē, kurā kā papildu jautājums tika skatīta vakcīnu papildu devu iegāde, tika norādīts, ka informācija par maksimālo pieejamo skaitu ir jāprecizē. Ministru kabinets neuzdeva precizēt informāciju par pieejamo Pfizer/BioNTech vakcīnu devu skaitu, bet tā vietā pieņēma lēmumu par ne vairāk kā 100 tūkstošu devu iegādi. Papildus norādām, ka šajā Ministru kabineta sanāksmē piedalījās arī Veselības ministrijas amatpersonas, kurām arī bija tā pati informācija par pieejamo vakcīnu devu skaitu, līdz ar to tām bija iespēja un pienākums precizēt Ministru kabinetā izskanējušo informāciju."
Šī informācija gan neatbilst patiesībai, jo valdība uzdeva iepirkt visu pieejamo vakcīnu daudzumu un 100 000 devu parādījās tāpēc, ka šādu apjomu minēja Henkuzens. Līdz ar to faktiski netika izpildīts uzdevums iegādāties visas vakcīnu devas, cik vien ir pieejamas, jo neviens neprecizēja, kāds tad ir faktiskais pieejamais piedāvājums.
Pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica žurnāliste Sanita Jemberga, kura ir viena no autorēm apjomīgam pētījumam par vakcīnu iepirkumiem un ir analizējusi valdības slēgto sēžu protokolus, Dienai teic, ka viņa Henkuzena rīcībā saskata jau kriminālu nolaidību. Žurnāliste arī stāsta, ka ierēdņa apgalvojumi par Pfizer/BioNTech vakcīnas sarežģīto uzglabāšanu un loģistiku lielā mērā izrādījušies nepatiesi un faktiem neatbilstoši.
Rājiens un disciplinārlieta
Vakcīnu iepirkuma otrā dienesta pārbaude ir noslēgusies, un tās rezultātā Veselības ministrijas valsts sekretārei Dainai Mūrmanei-Umbraško izteikts rājiens un viņa tiks atcelta no amata, savukārt pret Zāļu valsts aģentūras direktoru Svenu Henkuzenu ierosināta disciplinārlieta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.