Par nederīgiem atzīti 3524 jeb 0,32% biļetenu. Tas liecina arī par to, ka aktīvista Viestura Dūles plašā akcija, kurā viņš aicināja iedzīvotājus urnā mest neaizpildītas referenduma zīmes, nav guvusi itin nekādu atbalstu sabiedrībā.
Diena jau ziņoja, ka tautas nobalsošanā par grozījumiem Satversmē, kas paredz krievu valodu noteikt kā otro valsts valodu, kopumā piedalījušies 1,087 miljoni jeb 70,37% pilsoņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas sniegtie neoficiālie aktivitātes rezultāti, taču skaidrs ir viens, ka šis ir kļuvis par apmeklētāko referendumu neatkarīgās Latvijas vēsturē. Vienlaikus, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, iespējams, tiks pārsniegta arī līdz šim augstākā vēlētāju aktivitātes atzīme atjaunotajā Latvijas Republikā.
Lai grozījumi Satversmē, par kuriem sestdien referendumā balsoja Latvijas balsstiesīgie vēlētāji un kuri paredz krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, stātos spēkā, par tiem bija jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo jeb 772 583 cilvēkiem.
Ar grozījumiem paredzēts mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.
LIETUVA
Lietuva
Lietuva