Iepriekš jau ziņots, ka šim mērķim nozaru ministrijas papildus prasa vairāk nekā 143 miljonus eiro, bet finansiālā situācija liecina, ka šādu papildu līdzekļu nav un, visticamāk, izdevumi valsts budžetā būs pat jāsamazina.
"Diemžēl nāksies veikt ļoti smagus politiskus lēmumus jau pēc vēlēšanām, jo līdzekļu apjoms nebūs tik liels, kā tas tika prognozēts līdz šim," izteicies Fiskālās disciplīnas padomes vadītājs Jānis Platais.
Premjers Māris Kučinskis (ZZS) un Reizniece-Ozola pagājušajā nedēļā situāciju vēl nebija gatavi komentēt. Pirmdien finanšu ministre sacīja, ka ar realitāti būs jārēķinās un solīt neko nevar. Ja arī papildu iespējas būs, tad ne tādā apjomā kā ministrijas prasījušas.
"Nevar šobrīd runa būt par 150, 200 vai simtiem miljonu eiro. Bet es domāju, arī solījumi, kas ir doti no valdības, ir doti tādi, ka jebkurš pieprasījums tiks izvērtēts atkarībā no budžeta iespējām. Ja budžets neļaus to darīt, proti, mēs šo naudu nebūsim vēl nopelnījuši, tad attiecīgi jāgaida brīdis, kad varēs atļauties tālāk palielināt atlīdzību," situāciju skaidrojusi finanšu ministre.
Lielāka skaidrība šajā jautājumā gaidāma rudenī. Papildu naudu gan plānots rast, pārskatot esošos izdevumus, piemēram IT projektu uzturēšanu un valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Līdzīgi kā iepriekš, valdībā arī cer uz papildu ieņēmumiem no ēnu ekonomikas mazināšanas, vēstīja LTV.
ļuļa
Jorens
Zinošais