Pacients, kura stāvokli mediķi vērtē kā vidēji smagu, ar malāriju, visticamāk, inficējies ceļojuma laikā pa Āfrikas Rietumu krasta valstīm.
Uzņemot saslimušo stacionārā Latvijas Infektoloģijas centrs, ārsti nešaubījās - pacients inficējies ar malāriju. "Mediķi konstatēja malārijai raksturīgās klīniskās izpausmes. Diagnoze tika apstiprināta arī laboratoriski", informē stacionāra Drudža diferenciāldiagnostikas nodaļas vadītāja, infektoloģe Armanda Broduža.
Atgriežoties no ceļojuma pa Āfrikas Rietumu krasta valstīm, pacienta pašsajūta pasliktinājusies – bijusi paaugstināta ķermeņa temperatūra un saslimušais ceļotājs sapratis, ka tā tomēr nav vienkārši saaukstēšanās, bet gan iespējamā inficēšanās ar malāriju.
Pacients zinājis, ka dodas uz valsti, kur iespējama inficēšanās ar malāriju, tomēr nav lietojis pretmalārijas līdzekļus, lai gan zinājis, ka tas ir jādara. Infektologi atgādina, ka malārija ir izplatītākā un arī bīstamākā tropiskā infekcijas slimība. Slimību raksturo drudža lēkmes, kas sākas ar stipru trīci, temperatūras paaugstināšanos līdz 39—40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinās aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme var ilgt no dažām līdz pat 8 stundām. Pēc tās vērojama strauja temperatūras krišanās, svīšana, nespēks, miegainība. Lēkmes atkārtojas.
Arī pēc izrakstīšanās no stacionāra, malārijas slimniekam parasti jāturpina lietot medikamenti, lai nerastos šīs infekcijas recidīvi – tas ir, lai saslimšana ar malāriju neuzliesmotu atkārtoti. Imunitāte pret šo infekciju nerodas arī pēc tās pārslimošanas.
Šogad stacionārā ārstējušies četri ar malāriju saslimušie. Tostarp viens pacients gada laikā piedzīvoja arī šīs infekcijas recidīvu - divus malārijas uzliesmojumus.