Biedrības finansiālās problēmas samilza jau 2008. un 2009.gadā, kad RLB vadīja Valdis Rūmnieks. Kā atzina Gailītis, toreiz RLB vadība "dzīvoja pāri biedrības līdzekļiem", maksāja lielas algas priekšniekam un diviem viņa vietniekiem, turēja prāvu darbinieku štatu. Telpas tika iznomātas pasākumiem, bet to skaits ar katru gadu mazinājās. Rezultātā nesamaksāto nodokļu un komunālo maksājumu parāds sasniedza 100 000 latu.
Nākamajam RLB priekšsēdētājam, tagad Saeimas deputātam Ingmāram Čaklajam (V) radusies "fiksa ideja" - C korpusā, kā tiek dēvēta RLB sētas māja, izveidot hosteli. Kā apgalvo Gailītis, nekāds biznesa plāns netika izstrādāts, divu talku laikā māja faktiski izdemolēta - tika aizvākts ne tikai "viss liekais", bet arī izlauztas starpsienas un grīdas.
RLB lielais, krāšņais nams tika ieķīlāts SEB bankā un saņemta kredīta pirmā daļa, kura netika izmantota hosteļa projektēšanai un būvdarbu uzsākšanai, bet gan daļas parādu nomaksai. Hosteļa projekts gan ticis izstrādāts, bet RLB toreizējais priekšsēdētājs Čaklais to neesot virzījis apstiprināšanai Rīgas pilsētas būvvaldē, jo viņam neesot paticis, ka ēkai nav paredzēti balkoni un lodžijas.
Otru kredīta daļu hosteļa izveidei, aptuveni 105 000 latu, bija paredzēts izņemt līdz 2011.gada 27.janvārim, bet, tā kā 12 mēnešu laikā nebija izstrādāts un saskaņots hosteļa projekts, SEB banka septembra sākumā pieņēma lēmumu par kredīta pamatsummas samazinājumu hosteļa izbūvei neizņemtās un neizmantotās summas apjomā.
Kā apgalvoja RLB valdes locekle Lauma Celma, kredīta procenti bankai tiek maksāti, bet 2012.gada februārī jāveic kredīta pamatsummas daļas atmaksa.
2011.gada vasarā priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā atkāpšanās brīdī RLB bija izveidojusies būtiska parādu summa, kā arī negatīva naudas plūsma, stāstīja biedrības jaunā vadība.
Nesen veiktais audits parādījis, ka Čaklā laikā tika sagatavots 2010.gada pārskats, kas esot sniedzis kļūdainu un iluzoru priekšstatu par RLB finansiālo stāvokli. RLB "ienākumos" bija ieskaitīta arī RLB zemes un ēkas kadastrālās vērtības paaugstināšana par 215 014 latiem. Pēc grāmatvedības noteikumiem, to nedrīkst iekļaut gada pārskatā kā "peļņu". Tomēr RLB priekšsēdētājs Čaklais pilnsapulcē ziņojis, ka "finansiālais gads bija veiksmīgs un noslēdzies bez mīnusiem". Tas ir ļoti rupjš pārkāpums. Finanšu auditā tika norādīti arī daudzi citi pārkāpumi.
Problemātiska bija apkures sezonas uzsākšana, jo parāds par apkuri bija sasniedzis 18 000 latu. 4000 latu ir samaksāti, un ar Rīgas siltumu ir saskaņots parādu atmaksas grafiks. Māja tiek apkurināta.
Tomēr RLB nama komunālie maksājumi ir lieli. Lai tos samazinātu, valde lūdza Latvenergo veikt ēkai energoauditu. Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir pētīts, kā mazināt ūdens, enerģijas un siltuma patēriņu. Piemēram, par elektrību vien mēnesī ir jāmaksā 3500 latu. Arī ūdens patēriņš ir milzīgs. Dažādi ieteikumi ir izstrādāti un ir sākusies to realizācija.
Piemēram, atklājās, ka remonta laikā no lielās zāles griestiem ir noņemts azbesta slānis, kas kalpoja kā siltinājums, un nekas vietā nav uzlikts. Rezultātā ziemā zāle praktiski nav piesildāma.
RLB valde patlaban aktīvi meklē spēcīgus sadarbības partnerus, kas varētu ne tikai palīdzēt finansiāli un materiāli, bet arī sniegt konsultācijas un padomus. Palīdzēt RLB pārvarēt grūtības ir piekritis, piemēram, advokātu birojs Kļaviņš & Slaidiņš.
RLB nama jumta remontam ir saņēmusi atbalstu no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas. Šā gada 30.septembrī tika noslēgts kultūras pieminekļa izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanas līgums. Remontdarbi RLB namā notiek, pateicoties SIA LVA atbalstam.
Paredzēts veikt jumta remontu, bēniņu siltināšanu, kāpņu remontu, kā arī Zelta zāles salona un citu telpu kosmētisko remontu. Remontdarbi plānoti vairākās kārtās.
Lai pirmais sniegs nesagādātu rūpes un raizes, kā arī tiktu novērsta sniega krišana no jumta, tiek izgatavotas un uzstādītas kapara sniega barjeras. Savukārt, lai kūstošais sniegs pa bojātajām jumta šuvēm nesūktos nama augšējo stāvu telpās un sienās, nepieciešams veikt jumta klājuma remontu - valču atjaunošanu esošajām jumta seguma loksnēm.
Krīze šobrīd RLB ir daudz mazāka nekā tā bija vasarā, kad no amata atkāpās RLB toreizējais priekšsēdētājs Čaklais, apgalvoja RLB valdes locekle Celma. Parādu apjoms kopš šā gada 1.augusta, kad darbu sāka jaunā valde, ir samazinājies par 33 537 latiem. RLB vadība strādā bez atalgojuma - no pamatdarba brīvajā laikā. Samazinājies darbinieku skaits, piemēram, lielo ēku tagad tīra tikai trīs apkopējas.
Piesaistīt ziedotājus RLB būtu vieglāk, ja tai būtu piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, bet tas iepriekšējās vadības laikā neesot ticis pat prasīts.
Nekustamā īpašuma nodokļa parāds par RLB ēkām ir 4000 latu. Pēc valdes sarunām ar Rīgas domes pārstāvjiem pašvaldība esot solījusi nākamgad piešķirt 50% atlaidi, jo RLB ēka ir arhitektūras un kultūras piemineklis.
Iespējams, nepatīkamas pārmaiņas nācās piedzīvot māksliniecisko kolektīvu dalībniekiem, kas darbojas RLB ēkā. Arī viņi tika aicināti palīdzēt segt ēkas komunālos maksājumus. RLB biedriem, kas darbojas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvos, mēnesī šim mērķim jāziedo trīs latus, pārējiem dalībniekiem - piecus latus. Ja visi komunālie maksājumi būtu jāsedz 700 RLB biedriem, no katra nāktos iekasēt astoņus latus mēnesī. Biedra naudas RLB biedriem ir desmit lati gadā, studentiem un pensionāriem - pieci lati gadā.
RLB darbojas 732 biedri, to skaitā pieci RLB Goda biedri - Vaira Vīķe-Freiberga, Guntis Ulmanis, Jānis Stradiņš, Imants Ziedonis un Andris Kolbergs. 2010. gadā biedrībā uzņemti 188 jauni biedri. 2011.gada pirmajos mēnešos uzņemti 36 jauni biedri.
Kā apgalvoja Gailītis, nav attaisnojušies Čaklā un viņa bijušās vietnieces Nikoletas Dāboliņas centieni piesaistīt RLB maksimāli lielu jauno dalībnieku skaitu. Izrādījās, ka daudzi no tiem, kas iestājās RLB 16.februārī, jau 5.martā tika ievēlēti domē, kaut arī nebija pat samaksājuši iestāšanās naudu. Kad viņiem tas ticis atgādināts, sekojusi liela neapmierinātība un demonstratīva naudas nomešana uz galda.
Tagad tiekot gatavoti grozījumi, kas noteiks, ka domē un valdē var ievēlēt tikai tos RLB biedrus, kas biedrībā darbojušies jau zināmu laiku - no viena līdz trim gadiem.