"Atļaušos apgalvot, ka esmu cilvēks, kurš visu mūžu apmeklē daudzus
kultūras pasākumus, attiecīgi man ir priekšstats, kurš no elites apmeklē
Operu, teātri. Un tādu ir ārkārtīgi maz! Pat uz apmaksātajām ložām
nenāk! Es cilvēciski saprotu šos cilvēkus: viņi ir noguruši, viņi atnāk
mājās un noskatās stulbu krimiķi, mēģinot atslēgties. Bet, ja tev
personīgi kultūra nav vajadzīga, tad tu to aizstāvēsi tikai vārdos,
publiski, bet tā īsti ne. Tā ir tāda apvērsta uzvedības forma, ko
noteikti esi pamanījis politikā: kad politiķis runā ar otru politiķi,
viņi spēj kontaktēties civilizēti; kā nonāk tribīnē vai TV studijā -
pavisam citi teksti...," O.Rubenis atklāja laikrakstam.
Viņaprāt, kultūras procesi nemitīgi attīstās, tādēļ, ja iestājas pārrāvums, zūd cilvēku pieradums, pieprasījums pēc šīm vērtībām. "Dzīvē nenotiek tā kā fantastikas filmās, kur cilvēkus iesaldē un pēc desmit gadiem atsaldē tikpat jaunus un skaistus. Kultūras procesi visu laiku attīstās, ja iestājas pārrāvums, zūd cilvēku pieradums, pieprasījums pēc šīm vērtībām," Dienai teica teātra direktors.
Viņš gan atzina - teātris latviešiem ir "iesēdies". " Ja vispārīgāk: teātris latviešiem ir tā iesēdies - un paldies dievam, ka tā! -, ka latviešiem grūti sevi iedomāties bez teātra. Jā, teātris, aktieri vairs nav tādi elki, kuriem gribas pieskarties, tomēr ir kopības sajūta un mēs uz ielas atskatāmies, ja garām paiet Uldis Dumpis vai Rēzija Kalniņa," sacīja O.Rubenis.
Runājot par teātra iestudējumu veidiem, O.Rubenis atzina, ka teātrī 70% izrāžu ir izklaide, bet 30% - "nopietnais". "Latvieši ir ļoti pacietīgi, bet gadās, ka, ja uz skatuves ir monologs astoņu minūšu garumā, zālē sāk dīdīties krēslos. Iestudēt izrādi, kas ilgst trīs stundas, ilgāk ir riskanti, jo esam pieraduši pie divu minūšu sižetiem, 140 zīmēm tviterī utt. Mēs paši iedzenam sevi tādā steigā, ka visu laiku prasām action," sacīja O.Rubenis.
Visu interviju ar O.Rubeni lasiet ceturtdienas Dienā!