Kultūras projektu vadītāja Z.Čulkstēna būs atbildīga par jaunā sabiedriskā medija satura plānošanu, savukārt par tehniskajiem un finansēšanas jautājumiem - G.Miķelsons.
Jau ziņots, ka valdība lika padomei detalizēti izpētīt visus trīs sabiedriskā medija modeļus. Lai šo darbu paveiktu, padome papildspēkus meklēja ārpusē.
Radio vēsta, ka jaunā sabiedriskā medija satura un finansējuma izstrādātāju uzdevums būs līdz gada beigām vadīt darbu pie pārmaiņu plāna - kādā veidā būtu jāveic sabiedriskā medija reforma. Abi vienīgie kandidāti, kuri pieteicās konkursam, pēc padomes locekļa Ginta Grūbes domām ir laimīgi gadījumi, jo abi ar savām zināšanām un pieredzi ir gatavi iesaistīties īsā piecu mēnešu projektā.
Par to, kāds ir bijušā Lattlecom darbinieka un vēlāk LNT valdes locekļa G.Miķelsona piedāvājumu un redzējumu par pārmaiņām sabiedriskajos medijos, Latvijas Radio pagaidām neizdevās noskaidrot.
No Z.Čulkstēnas, kura tikko atgriezusies no studijām Kolumbijas universitātē un ir liela pieredze kultūras projektu vadīšanā, Latvijas Radio izdevās saņemt tikai rakstisku komentāru. Z.Čulkstēna e-pastā pauž pārliecību - tas, ka līdz šim nav strādājusi medijos ļauj viņai daudz objektīvāk vadīt jaunā sabiedriskā medija satura izstrādi. Z.Čulkstēna un G.Miķelsons bija vienīgie konkursa dalībnieki un abi arī uzvarēja. Latvijas Televīzijas vadītājs Edgars Kots par abiem kandidātiem komentārus sniegs pēc tikšanās, tomēr pauž izbrīnu par mazo konkursu.
G.Grūbe mazajai interesei par sabiedriskā medija koncepcijas rakstīšanu min vairākus attaisnojumus. Padomes prasības pretendentiem bijušas pietiekami augstas, savukārt līgums ir tikai līdz gada beigām. Abu kandidātu - Z.Čulkstēnas un G.Miķelsona pieredzes trūkums darbā ar sabiedriskajiem medijiem, pēc Ginta Grūbes, domām nav šķērslis.
Kā stāsta G.Grūbe, projektu vadītājiem par saturu būšot jāmeklē pašmāju un ārzemju eksperti, kuri pārzina ziņu dienestu, neatkarīgo producentu darbu, mediju darbu dažādām auditorijām un citas jomas, kas iepriekš rakstītā koncepcija jau ir iezīmētas.