Iekšējā procedūra peredz, ka nacionālajām partijām savi kandidāti Eiropas Tautas partijai (ETP) jānominē no 13.februāra līdz 5.martam. Vienotība jau sestdien domes sēdē grasās oficiāli nominēt Dombrovska kandidatūru EK prezidenta amatam, taču tam nepieciešams vēl divu citu dalībvalstu politisko spēku atbalsts. Šonedēļ atbalstu Dombrovskim pauda jau Igaunijas Tēvzemes un ResPublica apvienība. Gan Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti, gan Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti līdzīgi kā Vienotība pieder Eiropas Parlamenta (EP) lielākajai politiskajai grupai - ETP.
"Mēs šodien ar balsojumu noslēgsim formalitātes par atbalstu Valdim Dombrovskim kā ETP kandidātam uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu. Personīgi es un mēs visi Lietuvā zinām Dombrovski kā augstas raudzes politiķi un bijušo premjerministru," teica Kubiļus.
Viņš uzsvēra, ka Dombrovska kandidēšana uz EK prezidenta amatu un atbalsts tam ir dziļi simbolisks visas Eiropas kontekstā.
"Protams, ka mums ir jāatbalsta šis viņa drosmīgais lēmums kandidēt uz augsto amatu Eiropas Savienībā. Man šķiet, ka Baltijas valstu pieredze nesenajā krīzē patiešām parāda augstvērtīgas politikas pieredzi un paraugu, par ko mums nav jākaunās visā Eiropā," sacīja politiķis.
Esot sarežģīti paredzēt Dombrovska izredzes tikt izvirzītam kā ETP kandidātam uz augsto amatu, taču Dombrovskim "ir daudz labu argumentu būt spēcīgam kandidātam," teica Kubiļus.
ETP gala lēmumu par savu kandidātu plāno pieņemt 6.-7.marta kongresā Dublinā. Pagaidām kā līderis cīņā par EK prezidenta krēslu tiek minēts bijušais Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers, jo atbalstu viņam paudusi Vācijas kancelre Angela Merkele.
Lai arī kandidātu loks uz EK prezidenta amatu kļūst šaurāks, Dombrovska vārds no tā nepazūd. Vienlaikus jau iepriekš izskanējis, ka pret viņa kandidatūru iebildumi varētu būt Eiropas dienvidvalstīm. Dombrovska kandidatūras minēšana uz EK prezidenta amatu gan varētu rosināt diskusiju arī par iespēju Latvijas ekspremjeram ieņemt kādu citu augstu amatu Briselē vai arī ļautu viņam pretendēt uz augsta līmeņa ekonomikas nozares komisāra portfeli.
Lisabonas līgums paredz, ka EP ievēl EK prezidentu balsoties uz ES Padomes ieteikumu un ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus.