Svētdien plkst.4.54 pēc Latvijas laika bija ekvinokcija. Laikā ap ekvinokciju abas Zemes puslodes saņem vienādu Saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma, tādēļ šo laiku mēdz dēvēt par vienādībām.
Tā kā par saullēktu un saulrietu sauc momentu, kad pie apvāršņa parādās vai pazūd Saules diska augšējā mala - nevis centrs, - un ņemot vērā gaismas laušanu atmosfērā, 23.septembrī dienas garums Latvijā vēl par desmit minūtēm pārspēj nakts garumu. Dienas un nakts ilgums vistuvākais būs 25.septembrī.
Dienas garums septembra otrajā pusē sarūk visstraujāk - katru nākamo dienu saule spīd par četrām minūtēm un 46 sekundēm mazāk.
Gadalaikus iedala dažādi. Meteoroloģiskais rudens iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir zemāka par +15 grādiem. Savukārt klimatiskā rudens robežas ir pēdējo 30 gadu meteoroloģiskā rudens sākuma un beigu vidējie datumi.
Fenoloģisko rudeni iezīmē gājputnu aizlidošana, lapu krāsošanās un citas norises dabā. Kalendārais rudens vienmēr sākas 1.septembrī un noslēdzas 30.novembrī.
Turpretī solārie gadalaiki tiek iedalīti atbilstoši dienas garumam jeb saules spīdēšanas ilgumam. Solārais rudens Latvijā ik gadu sākas aptuveni 6.augustā un beidzas 5.novembrī, tādējādi astronomiskā rudens sākums ir solārā rudens vidus.
Latvijas teritorijā rudens ekvinokcijas svinības jeb ražas svētki laika gaitā piesaistīti Miķeļa dienai jeb Miķeļiem, kas tika saukti arī par Mīkaļiem un Mīklāli. 29.septembris zināms kā baznīcas svētku diena par godu virseņģelim Miķelim.
Senie latvieši šos svētkus dēvēja par Appļāvībām un Apjumībām, jo ap šo laiku visai labībai bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta. Rudens svētkos tika godāta dievība Jumis - auglības un labklājības simbols.
Astronomiskais rudens turpināsies līdz 21.decembrim, un naktī uz 22.decembri būs ziemas saulgrieži.
Savukārt gada tumšākais periods jeb solārā ziema Latvijā sāksies 6.novembrī un noslēgsies 4.februārī.