Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Saeima veidos Administratīvi teritoriālās reformas komisiju

Saeima ceturtdien piekrita veidot speciālu administratīvi teritoriālajai reformai veltītu parlamenta komisiju. Par speciālas komisijas izveidi balsoja 63 deputāti, savukārt 15 deputāti šādu ieceri neatbalstīja.

Tās kompetencē būs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma, kā arī citu ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu saistīto jautājumu skatīšana. Plānots, ka komisijā tiks deleģēts pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas. Komisija darbosies līdz visu ar reformu saistīto likumprojektu izskatīšanai.

Saeimas frakcijām savs kandidāts darbam komisijā būs jāizvirza līdz 14.novembrim plkst.10.

Minētās komisijas izveidi rosināja deputāti Artūrs Toms Plešs (AP), Gatis Eglītis (JKP), Jānis Cielēns (JKP), Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Ēriks Pucens (KPV LV), Ainars Latkovskis (JV), Andrejs Judins (JV), Ramona Petraviča (KPV LV), Daniels Pavļuts (AP) un Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK).

Deputāti no Zaļo un zemnieku savienības frakcijas uzsvēra, ka nav skaidrs, kāpēc šāda komisija būtu jāveido, jo reformas jautājumus varētu skatīt kādā no komisiju apakškomisijām. Frakcijas deputāts Viktors Valainis uzsvēra, ka šādas komisijas izveide no jautājuma izskatīšanas izslēgs pie frakcijām nepiederošos deputātus.

Pie frakcijām nepiederošie deputāti pauda, ka šādi rosinājumi liekot domāt par koalīcijas vēlmi arī citām Saeimas komisijām izveidot alternatīvās komisijas, lai neļautu runāt tiem, kas nedarbojas koalīcijā vai frakcijās.

Tāpat Saeimas deputātu vairākums šodien pēc vairākas stundas ilgām debatēm pirmajā lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, paredzot virzību uz 39 pašvaldību izveidošanu esošo 119 vietā. Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, savukārt 13 deputāti balsojuši pret. Priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 18.decembrim.

Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus - Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus. Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.

Kopumā likumprojektā norādīti septiņi kritēriji, saskaņā ar kuriem VARAM izstrādāja piedāvāto pašvaldību karti, kā arī norādīti iespējamie riski, ja reforma netiks īstenota.

VARAM izvirzītie kritēriji paredz, ka novada teritorijai ir jābūt ģeogrāfiski vienotai, kā arī novada teritorijā jābūt reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centram. Šāda prasība neattiecas uz Pierīgu. Tāpat novadā jābūt iespējamai ilgtspējīgai teritorijas ekonomiskai attīstībai un spējai piesaistīt nozīmīgas investīcijas, kā arī jābūt pietiekamam skolēnu skaitam vismaz vienai perspektīvai vidusskolai.

Vēl novadā jābūt iespējai izveidot efektīvu izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu. Ikvienai pašvaldībai ir jāspēj arī pastāvīgi nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja citos likumos noteikts citādāk. Tāpat noteikts, ka Pierīgas pašvaldībās nedrīkst būt mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju.

Likumprojektā arī norādīts, ka novadu administratīvos centrus turpmāk noteiks Saeima, nevis novadu domes. Gadījumā, ja apvienotajā reģionā šādu centru nav, par apvienotā novada administratīvo centru jāizvēlas vieta, kurā konkrētajā novadā dzīvo visvairāk cilvēku. Pamatota priekšlikuma gadījumā pašvaldības gan būs tiesīgas iesniegt priekšlikumu mainīt administratīvā centra atrašanās vietu.

Tāpat paredzēts, ka, īstenojot reformu, Iecavai un Koknesei tiks noteikts pilsētas statuss. Patlaban šīm vietvarām ir ciema statuss.

Reformas mērķis ir līdz 2021.gadam apvienot pašvaldības ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, veidojot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī un gādājot par iedzīvotāju tiesībām saņemt salīdzināmas kvalitātes pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzīvesvietas, kā arī nodrošināt efektīvu un lietderīgu publisko līdzekļu izmantošanu.

Lai jaunās pašvaldības darbu varētu sākt pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, likums parlamentam ir jāizskata un jāpieņem līdz 2020.gada beigām.

pievienota 2.rindkopa

Top komentāri

Interesanti
I
tad tiks tiesāti zalānpabrik-taupartejgenosses, kas iznīcināja infrastruktūrai atbilstošos 26 rajonus?
...
.
Labāk lai izveido ministra-durika noņemšanas komisiju!
Saeima
S
Ko tik priekš tiem mērkaķiem neizdomå lai pareizie ļauži turpinātu daudz zagt
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas