"Latvija vienmēr ir stingri un konsekventi nosodījusi okupācijas varu un viņu līdzskrējēju pastrādātos noziegumus pret cilvēci. (..) Godinām arī tos, kas pat vistumšākajos laikos spēja saglabāt cilvēcību un pašaizliedzīgi glābt nevainīgos no drošas nāves," par Smiltēna pausto aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šodien pieminam vienu no drūmākajām dienām mūsu vēsturē, liela zaudējuma dienu. "Rumbulā tika iznīcināti 25 000 ebreju. Nevainīgu dzīvību. Tie bija Latvijas ļaudis. Rīdzinieki, kaimiņi, draugi un kolēģi. Tie bija mūsējie. Neatņemama Latvijas sastāvdaļa. Kulturāli, vēsturiski, cilvēciski," sacīja Smiltēns.
Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka šī vieta Rumbulā ir simbols, kas mūs brīdina. "Mēdz teikt, ka atsevišķos brīžos vēstures ritējums saspiežas, iegūst citu dinamiku, un viens gads reizēm ir kā trīs, pieci vai desmit. Skatoties vēsturē, mēs redzam, ka neapvaldīts ļaunums dažos gados var cirst tik dziļas brūces, kas, iespējams, nesadzīs simtiem gadu," sacīja Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka to diemžēl redzam arī mūsdienās.
"Mēs ticējām, ka valstiskā līmenī kurināta neiecietība, agresija, rasisms un naids ir pagātne, taču Krievijas zvērības un brutālie kara noziegumi Ukrainā rāda ko citu. Karš Ukrainā parāda, cik svarīgi ir nebūt vienaldzīgiem pret savu pagātni, un apliecina, ka mūsu brīvība un neatkarība ir trauslas lietas, par kurām visiem kopā ir jāiestājas. Gan toreiz, gan tagad mēs redzam, ka ļaunumu var uzvarēt, tikai visiem kopā stājoties tam pretī, kopīgi saprotot vēsturi. Tāpēc svarīgi atklāti un godīgi skatīties tai acīs, neaizmirstot nevienu upuri un saucot pie atbildības bendes un varmākas," uzsvēra Smiltēns.
Rumbulas mežā 1941.gadā nacistu okupācijas režīms īstenoja vienu no lielākajiem holokausta noziegumiem Latvijā, nogalinot vairāk nekā 25 000 cilvēku.