Viņas ieskatā tas tika veidots, par pamatu ņemot ekonomiskā izdevīguma principu, kas attiecināms nevis uz sistēmas sakārtošanu pēc būtības, bet gan uz īslaicīgu efektu pedagogu atalgojuma ietaupījumā. Šobrīd skolu tīkla sakārtošanai izstrādāts jauns piedāvājums, kas otrdien tika prezentēts arī Ministru kabinetā.
Skolu attīstība reģionos
IZM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka skolu tīkla sakārtošanas nepieciešamību ietekmē daudzi faktori, taču visbūtiskāk demogrāfiskais un nodarbinātības faktors. Tāpēc skolu tīkla sakārtošanā īpaši svarīgi esot objektīvi izvērtēt skolu attīstības iespējas tieši reģionos, kur abi minētie faktori ir nelabvēlīgāki nekā lielajās pilsētās un administratīvajos centros. Piedāvājot skolu tīkla sakārtošanas modeļus, IZM ņēma vērā trīs kritērijus – teritoriālo, kvantitatīvo un kvalitatīvo.
Ministrija ir izstrādājusi četrus reģionu blokus ar dažādiem minimālo skolēnu skaita kritērijiem. Proti, viens no reģionālajiem blokiem ir Latvijas pilsētas, kurās ir vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju – tajā ietilpst Rīga, Liepāja, Daugavpils un Jelgava. Šajā blokā ietilpstošo pilsētu skolās sākumskolas posmā būtu jāspēj nodrošināt vismaz 400 skolēnu, pamatskolā – ne mazāk kā 450, bet vidusskolas posmā būtu jābūt vismaz 150 skolēniem. Tikmēr administratīvo teritoriju attīstības centru skolās būs jāspēj nodrošināt vismaz 300 bērnu sākumskolas posmā, 360 skolēnu – pamatskolas posmā, kā arī vismaz 120 skolēnu – vidusskolā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 15. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
fakts
Krējums Saldais
kas dārzā