Grāvere pauda pārliecību, ka regulējums šajā jomā ir labs, taču problēma saistīta ar tā īstenošanu: "Regulējums ir pilnīgs, es uzskatu, trūkuma regulējumā nav. Par vardarbību skolā ir noteikts, ka skolas iekšējās kārtības noteikumos jābūt noteiktai izglītojamā rīcībai." Viņa skaidroja - ja bērns konstatē kāda darbībā draudus sava vai citas personas drošībai, jau iekšējās kārtības noteikumos jābūt skaidri atrunātam, kā bērnam šādā situācijā ir jārīkojas. Tāpat likums paredz, ka iekšējās kārtības noteikumos jābūt vadītāja un pedagoga rīcībai, ja tiek konstatēta fiziska vai emocionāla vardarbība pret izglītojamo.
"Skolas iekšējās kārtības noteikumi ir tas dokuments, kuram ir jābūt kā rokasgrāmatai, jo tajā regulēta visas skolas dzīve: gan ģērbšanās, gan uzvedības noteikumi, ko drīkst vai nedrīkst darīt, kā rīkoties, ja kāds kaut ko pārkāpj. Bērni ar tiem noteikumiem tiek iepazīstināti, to arī likums paredz. Cits jautājums - cik šis iekšējais normatīvais akts ir dzīvs, cik tas tiek piemērots, vai tur vispār šī kārtība ir noteikta," norādīja Tiesībsarga birojs.
Konstatējot vardarbību pret bērnu, būtu nekavējoties jāvēršas policijā. Normatīvie akti paredz, ka no vardarbības cietušam bērnam ir tiesības saņemt valsts apmaksātu psiholoģisko palīdzību.
"Galvenais trūkums, ka pašvaldības ignorē likumā noteikto pienākumu veikt uzvedības korekciju, tiem bērniem, kas slikti uzvedas,' uzsvēra speciāliste.
Grāvere atzina, ka situācijā, kad notikusi vardarbība pret bērnu, parasti sākumā tiek iesaistīta policija un tikai sarežģītākie gadījumi, kad cilvēks secina, ka valstī izveidotais tiesību aizsardzības mehānisms nedarbojas vai darbojas neefektīvi, lieta no nāk Tiesībsarga birojā.
Jau ziņots, ka Jaunjelgavas vidusskolas pirmklasnieku smagi piekāvuši divi piektās klases skolnieki.