Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Pirmdiena, 25. novembris
Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne, Katrīne

Sports joprojām guļ komā

Sporta organizācijas ir gatavas pielāgoties pašreizējai situācijai un īstenot virkni drošības pasākumu, lai varētu rīkot treniņus un Latvijas mēroga sacensības. It īpaši to rosina atļaut tajos sporta veidos, kas notiek laukā, piemēram, autorallijā, motosportā, orientēšanās sportā.

Patlaban gan Veselības ministrija (VM) nav gatava mīkstināt ierobežojumus, norādot, ka vispirms jāvēro, kas notiks pēc skolu un skaistumkopšanas pakalpojumu daļējas atvēršanas. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atgādina, ka šobrīd dalība sacensībās atļauta augstākās līgas komandām olimpiskajos sporta veidos. Tomēr tā gatavo virkni priekšlikumu, kas ļautu nozarei palēnām ''mosties no komas''.


Zeļ sētas mači

Sporta jomā strādājošie uzskata, ka pārmērīgi aizliegumi tikai rada labvēlīgus apstākļus ''sētas mačiem'' un ēnu darboņiem, tādējādi liekot ciest likumpaklausīgajiem. Tā vietā labāk ir spert kontrolētus soļus ierobežojumu mazināšanai. Turklāt daudzviet pasaulē (arī kaimiņvalstīs) āra sacensības tiek organizētas. Viens no epidemioloģiski drošiem sporta veidiem ir autorallijs, ir pārliecināts Automobiļu federācijas rallijkrosa disciplīnas vadītājs Jānis Bergs, kurš norāda: ''Mēs dabiski ievērojam izolēšanos, jo autosportists sēž automašīnā. Sacensības notiek ārpus pilsētām, nomaļās vietās, ļoti lielā platībā (piemēram, Bauskas trase aizņem 35 hektārus), tāpēc ir iespējams nodrošināt distancēšanos citam no cita. Tas attiecas arī uz skatītājiem, lai gan varam atteikties no viņu klātbūtnes.'' 

Rīgas maratona organizētājs Aigars Nords aicina izvairīties no vienas mērauklas piemērošanas visiem āra pasākumiem – rokkoncerts, kur visi pulcējas vienuviet pie skatuves, nav viens un tas pats, kas skriešana. Tai pašā laikā Eiropā, ASV un citviet pasaulē tiek organizēti āra pasākumi, ievērojot dalībnieku un skatītāju kliedēšanu telpā un laikā. Sportisti ierodas nevis visi vienlaikus, bet konkrētos starta laikos, izretinoties ik pa diviem metriem un ievērojot visus epidemiologu norādījumus. Nords aicina šādā veidā sarīkot augustā Rīgas maratonu, neierobežojot skrējēju skaitu.   


Traģiska situācija

Ļoti satraukti ir bērnu un jauniešu sporta jomā strādājošie. Bērnu un jauniešu basketbola kluba Basketbola klase vadītājs Kristaps Kozlovskis uzsver, ka privātajos klubos pēdējo mēnešu laikā ''pazuduši'' 90% bērnu, pašvaldību skolās 60–70% nepiedalās ne klātienes, ne attālinātajās nodarbībās.

Traģiska situācija ir vecuma grupā no 15 līdz 17 gadiem, jo lielākā daļa nesporto nemaz.

''Kas notiks ar basketbola čempionātiem U-19 pēc pāris gadiem, kad valsts būs jāpārstāv šā vecuma jauniešiem? Mēs zaudējam talantīgākos bērnus! Diemžēl ir tādi, kas trenējas nelegāli vai citās valstīs, lai nezaudētu sportisko formu. Kas notiks, ja viņi vairs negribēs pārstāvēt Latviju?'' retoriski vaicā Kozlovskis, paužot neizpratni, kāpēc Latvija nevar atsākt sportošanu, ievērojot reģionālo principu (tā sauktajās drošajās pašvaldībās).


Neplāno tik drīz atļaut

Saeimas Sporta apakškomisijā, kur tika skatīts šis jautājums, VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa saknē apcirta šādus sapņus, uzsverot: kamēr ir ārkārtējā situācija un Latvijā ''deg tumši sarkanais luksofors'', nevar būt runa par sacensību organizēšanu.

Uz jautājumu, kāpēc to nevar darīt laukā, viņa norādīja, ka ir bažas, ka cilvēki gribēs satikties, pulcēties, varbūt pat atzīmēt uzvaras.

Diemžēl tam pierādījums ir slēpošanas trases, kur, par spīti visiem veselības protokoliem, drošības noteikumus bija grūti īstenot dzīvē. 

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs piekrita, ka otrais epidēmijas vilnis smagi skāris sporta nozari un ''šobrīd tā tikai palēnām mostas no komas''. Sarunās ar VM un SPKC panākta vienošanās par grozījumiem vecuma regulējumā olimpisko sporta veidu sacensībās. Līdz šim bija noteikts, ka to var darīt tikai pieaugušie, taču, lai atrisinātu problēmu ar U-17 volejbola izlasi, kam nākamnedēļ jāpiedalās kvalifikācijas spēlēs, turpmāk noteikto vecumu plānots mazināt līdz 15 gadiem. Šodien valdība varētu lemt par šīm izmaiņām, bet 8. martā tās stātos spēkā. Līdzīga problēma ir arī florbolā un handbolā, un, iespējams, arī šajos sporta veidos treniņos un sacensībās varēs piedalīties augstāko līgu komandu sportisti – neatkarīgi no tā, vai viņiem ir līgums kā amatieriem vai profesionāļiem.


Bez skatītājiem

IZM gatavo regulējumu, kas ļautu Sporta likumā atzītām federācijām rīkot āra sacensības Latvijas čempionātos un to posmos pieaugušajiem bez skatītājiem. Tas gan sākotnēji attiektos tikai uz olimpiskajiem sporta veidiem. Patlaban tiek diskutēts par cilvēku skaitu – tiek rosināts atļaut ne vairāk kā 100 personu vienuviet. Tāpat tiktu prasītas arī visas distancēšanās un higiēnas prasības.

Runājot par āra treniņiem, tiks izskatīta iespēja palielināt dalībnieku skaitu no 10 līdz 20, skaidroja Severs.

Šobrīd gan nav runa par fitnesa klubu atvēršanu, bet par profesionālās ievirzes un interešu izglītības sportu. Šajās programmās būtu prasība nodrošināt ne mazāk kā 50 m2 uz vienu cilvēku (lielā zālē tie varētu būt astoņi sportisti vienlaikus, kurus uzraudzītu viena vai vairākas personas), treniņš ilgtu ne vairāk kā 90 minūtes, būtu jāievēro arī prasības par ģērbtuvju izmantošanu. Nedrīkstētu iesaistīt personas, kas jaunākas par septiņiem gadiem. Sporta peldēšanā plānots noteikt 25 m2 uz cilvēku. No individuālajiem sporta veidiem pirmās bezdelīgas būtu teniss un badmintons.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas