Tiesnesis Imants Dzenis paziņoja, ka lēmumu par šo pieteikumu tiesa paziņos 29.janvārī plkst.9.
Savā pieteikumā Sprūds norādīja, ka, viņa ieskatā, Cinkmanam ir personīga nepatika pret Sprūdu un viņš vēlas uz šīs lietas pamata "uzbūvēt karjeru". Daļa no citu apsūdzēto aizstāvjiem arī pievienojās Sprūda un viņa advokātu nostājai, taču citi aizstāvji norādīja, ka nav skaidri saskatāms interešu konflikts, kas būtu par pamatu neuzticības izteikšanai prokuroram.
Pats Cinkmanis tiesai skaidroja, ka viņš uzskata, ka Sprūda izteiktie pārmetumi nav pamatoti, un uzsvēra, ka par daļu no šiem pārmetumiem viņš jau ir sniedzis paskaidrojumus pirmstiesas izmeklēšanas laikā.
Tiesa šodien lietu nesāka skatīt pēc būtības, jo tiesas sēdes gaitā apsūdzētie un viņu pārstāvji tiesai norādīja, ka prokuratūra nav izsniegusi apsūdzētajam Īrijas pilsonim Timotijam Džozefam Kellijam un apsūdzētajam Vjačeslavam Holminam pārtulkotus lēmumus par lietas nodošanu tiesai, kā arī līdz galam nav pabeigta lietas materiālu tulkošana, tādējādi traucējot aizstāvības veidošanu.
Tāpat aizstāvji vērsa tiesas uzmanību uz vairākiem lietas trūkumiem, tostarp aicinot tiesnesi nodot lietu atpakaļ uz prokuratūru trūkumu novēršanai. Tiesnesis gan norādīja, ka viņam šādu tiesību patlaban nav, tādēļ lietas trūkumi tiks novērsti tiesas procesa gaitā.
Lietas prokurori Cinkmanis un Zane Pavāre tiesai skaidroja, ka lietas materiāli tiek tulkoti. Savukārt Džozefam Kellijam šodien jau nodots iztulkots lēmums par lietas nodošanu tiesai, turpretim Holmina lēmums vēl tiek tulkots. Šo aizkavēšanos valsts apsūdzības uzturētāji skaidroja ar ierobežotajiem tulku resursiem, kā arī lietas apjomu.
Lai nodrošinātu visu lietas materiālu iztulkošanu, kā arī visu lietas dalībnieku klātbūtni, nākamā tiesas sēde, kurā, iespējams, lietu varētu sākt skatīt pēc būtības, notiks 31.maijā plkst.9.
Kā ziņots, prokuratūra pērn novembra beigās nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.
Prokuratūra līdz šim par apsūdzības būtību komentārus nav sniegusi, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt Trasta komercbankas likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.
Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.
Finansists Jorens Raitums, kurš iesaistīts arī citās krimināllietās, apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Būvuzņēmējs Mārtiņš Krūms apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā, bet uzņēmējs Guntars Slišāns apsūdzēts par izspiešanu organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Īrijas pilsonis un uzņēmējs Timotijs Kellijs apsūdzēts par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Tāpat lietā apsūdzēts kādreizējais Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs un maksātnespējas administrators Aigars Lūsis, bijusī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Diāna Mašina, kura savulaik tika notiesāta par nelikumīga lēmuma taisīšanu. Apsūdzēts arī Oskars Ercens, kurš savulaik bijis Sprūda darbinieks un "Peltes īpašumu" maksātnespējas procesa laikā ir rīkojies viņa vārdā kā pilnvarnieks. Tiesas priekšā stāsies arī uzņēmējs Vjačeslavs Holmins un Sprūda dzīvesbiedre, bijusī maksātnespējas administratore Ilze Gulbe.
Iepriekš tiesībsargājošās iestādes sāka kriminālprocesus par iespējamiem pārkāpumiem uzņēmumu Dzimtā sēta un Peltes īpašumi maksātnespējas procesos un iespējamām nelikumībām "Trasta komercbankas" likvidācijas procesā. Kriminālprocesi tagad apvienoti vienā lietā.
2018.gada janvāra vidū Latvijas Televīzijas raidījums De facto vēstīja, ka Sprūds un Krūms draudējuši konfiscēt Trasta komercbankas kreditoru naudu.
Izmeklēšana uzskatot, ka Sprūds, Krūms un vēl četri cilvēki no bankas kreditoriem, kas gaidījuši savu kārtu saņemt bankā iestrēgušo naudu, izspieduši pamatīgas summas. Likumsargu ieskatā, dažiem bankas kreditoriem tika paziņots - lai atgūtu noguldījumus, ir jādalās. Esot izmantoti arī draudi. Kreditoriem esot norādīts, ja Krūmam, Sprūdam un pārējiem nesamaksās, tad kreditoriem pienākošos naudu atzīmēs kā noziedzīgi iegūtu, un viņi to vienkārši neredzēs, vēstīja raidījums.
2017.gada jūnijā Valsts policija veica 16 kratīšanas, kuru laikā izņemti svarīgi dokumenti un naudas līdzekļi vairāku tūkstošu eiro apmērā. Tika arestēti vairāki nekustamie īpašumi, luksus klases automašīnas un vairāki simti tūkstoši eiro skaidrā naudā.
Sprūdu Valsts policija aizturēja 2017.gada jūnijā. Sprūdu atbrīvoja 2018.gada februārī pēc tam, kad tiesa viņam noteica pusmiljona eiro lielu drošības naudu. Šī ir lielākā drošības naudas Latvijas tiesu sistēmas vēsturē un to oficiāli samaksāja viņa brālis, uzņēmējs Kristaps Sprūds.
Nesprūda advokāts