Kā klātesošos informēja ST priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, Neimanis esot paziņojis tiesai, ka ir saslimis, un lūdzis atlikt lietas izskatīšanu uz kādu citu dienu.
Paziņojot par lietas izskatīšanas atlikšanu līdz 14.februārim, Kūtris piebilda, ka lietas izskatīšana tiks turpināta arī 15.februārī.
Kā ziņots ST šajā lietā vērtēs vairākas uz tiesnešiem, zemesgrāmatu tiesnešiem un prokuroriem attiecināmas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normas, kā arī likuma Par tiesu varu normas, 2010.gada 16.decembrī pieņemtos grozījumus likumā Par tiesu varu un grozījumus Prokuratūras likumā. ST vērtēs, vai konkrētās šo likumu normas atbilst Satversmes 1., 83. un 107.pantam.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Saskaņā ar Satversmes 83.pantu tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Savukārt Satversmes 107.pants arī noteic, ka katram ir tiesības saņemt veiktajam darbam atbilstošu samaksu.
Apstrīdētās normas ievieš izmaiņas tiesnešu, zemesgrāmatu tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistēmā. Tās paredz, ka tiesneša mēnešalgas apmērs ir saistīts ar valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgas apmēru. Tāpat apstrīdētās normas paredz prēmēšanas un piemaksu iespējas, kā arī ievieš vairākas izmaiņas tiesnešu un prokuroru sociālajās garantijās.
Pieteikumu ST iesnieguši 406 dažādu tiesu tiesneši un prokurori, kuru intereses ST aizstāvēs Administratīvās rajona tiesas tiesnese Dina Suipe un Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta senators Jānis Neimanis.
Pieteikumu iesniegušie tiesneši un prokurori norāda, ka apstrīdētās normas pārkāpjot varas dalīšanas principu, tiesnešu neatkarības principu un tiesiskās drošības principu. Izmaiņas likumos esot pieņemtas sasteigti, neuzklausot un neņemot vērā tiesu varas viedokli.
Pieteikumā pausts viedoklis, ka tiesnešu un prokuroru atalgojuma apmēru nedrīkstot ietekmēt izpildvara. Tāpat tiesneša un prokurora darbs nedrīkstot būt prēmēšanas objekts, proti, šāda situācija būtiski ietekmējot tiesneša un prokurora neatkarības garantijas.
Viņi lūdz atzīt iepriekšminētās likumu normas par neatbilstošām Satversmei un spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža.
Savukārt Saeima, kuras intereses šodien ST aizstāvēs Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps, nepiekrīt pieteicēju viedoklim, kā arī norāda, ka pēc lietas ierosināšanas ir izdarījusi grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un likumā Par tiesu varu, ar šiem grozījumiem normas ir izslēgtas vai būtiski labotas, izslēdzot konkrētu institūciju rīcības brīvību šo jautājumu izlemšanā.
Līdz ar to lielā mērā novērstas tās identificētās situācijas, uz kurām norādījuši konstitucionālās sūdzības iesniedzēji, lūdzot atzīt šīs tiesību normas par neatbilstošām Satversmei.
Saeima lūgusi ST vērtēt iespēju izbeigt tiesvedību prasības daļā, kurā paredzēts vērtēt likuma Par tiesu varu 89.11 panta 9.1 daļu, kā arī daļā par vairāku Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pantu daļu un šī likuma pārejas noteikumu 8.4 punkta atbilstību Satversmei.
Saeima norāda, ka Satversmes 83.pants neaizliedz likumdevējam grozīt tiesnešu atlīdzības sistēmu un šādu reformu var veikt, ja tai ir leģitīms mērķis, nopietni iemesli un saprātīgs pamatojums. Tāpat likumdevējs var īslaicīgi samazināt tiesnešu atalgojumu īpašos apstākļos. Saeima uzskata, ka Ministru kabinets sagatavojis un Saeima izskatījusi apstrīdētās normas, apzinoties, ka tās paredz ilgtermiņa tiesnešu atlīdzības sistēmas reformu, nevis īslaicīgu risinājumu, kas veidots krīzes periodā vai krīzes ietekmē.