Pārrunās audžuģimenes labklājības ministrei norādījušas, ka, aizejot uz bāriņtiesu, pirmais jautājums, kas tiek uzdots potenciālajiem audžuvecākiem, ir – kāpēc viņiem to vajag, ko viņi ar bērnu darīs un kur liks. Dažas ģimenes arī minējušas, ka esot pirms tikšanās ar bērnu biedētas ar slikto bērna veselības stāvokli. "Viņiem priekšā tiek nolikta vesela lapa ar diagnozēm, vai māsiņa nostāsta visas iespējamās diagnozes, kādas ir iemācījusies savos studiju gados," aģentūrai LETA stāstījusi Petraviča, piebilstot, ka bijuši gadījumi, kad otrajā tikšanās reizē bērns ir samācīts teikt, ka nevēlas vairs tikties ar potenciālajiem audžuvecākiem. Viņasprāt, situācija ir absurda, un ģimeņu sniegtā informācija norāda uz to, ka atbildīgās institūcijas rada šķēršļus, lai bērni nenonāktu ģimenēs. Ministre uzsver – esošā situācija liecina, ka izmaiņas ir nepieciešamas.
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Aurika Zīvere Dienai norāda, ka nepiekrīt labklājības ministres paustajam viedoklim un secinājumus, kas radušies pēc tikšanās ar audžuģimenēm, nevar attiecināt uz visu bāriņtiesu darbu. Zīvere uzsver, ka viens no iespējamiem iemesliem, kāpēc audžuģimeņu sadarbība ar bāriņtiesām varētu būt negatīva, ir neveiksmīga komunikācija. Viņa skaidro, ka ģimenes izvērtēšanā bāriņtiesai svarīgākais aspekts ir bērna labklājība: "Ne visas ģimenes var kļūt par audžuģimenēm, ir jāņem vērā, ka runa ir par bērna likteni, ar kuru mēs nedrīkstam eksperimentēt. Katra ģimene ir jāizvērtē atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, kā arī jāizvērtē ģimenes motivācija." Zīvere norāda, ka bāriņtiesai ir jāpārliecinās, ka audžuvecāki spēs parūpēties par bērnu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 19. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais
Z Līvmane
ludis