Straujuma: Ja Jūrmalas deputāti nespēj strādāt vienoti, iniciatīva jāuzņemas uzņēmējiem

Toties ekonomikas ministrs Artis Kampars (_JL_), izsakot atzinību notikušajai diskusijai, kurā atklājušās Jūrmalas uzņēmēju problēmas, ar JUB vadītāju un Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti vienojās, ka nākamajā reizē jau vajadzētu tikties šaurākā speciālistu lokā, lai izstrādātu konkrētu darbu plānu, kā rast risinājumus Jūrmalas kā kūrorta attīstībai.M.Dzenītis teica, ka pēc mēneša Jūrmala svinēs savu 50.gadadienu, taču kūrorta attīstībai labvēlīgi bijuši tikai tās pirmie 30 gadi. Pēdējos 20 gados valsts un pašvaldību līmenī esot darīts viss, lai Jūrmalā vairs nebūtu kūrorta pakalpojumu.Diskusijā Jūrmalas uzņēmēji norādīja, ka Jūrmalas kā medicīniskā kūrorta attīstība nav iespējama, ja kurortoloģijai nepieciešamie dabas resursi (dūņu lauki un minerālavotu urbumi) privatizācijas rezultātā ir nonākuši viena ārzemju uzņēmēja rokās, kurš tos neizmanto ne pats, ne ļauj to darīt citiem. Tāpēc, lai Jūrmalā varētu attīstīties kūrorta pakalpojumi, nepieciešama šo privatizācijas līgumu laušana.Uzņēmēji arī norādīja, ka viņu darbību kavē liegums piekļūt lielākajai daļai ES struktūrfondu līdzekļu. Kā atzina diskusijas dalībnieki, tad tas lielā mērā saistāms ar līdzšinējās pašvaldības vadības nespēju konstruktīvi veikt dialogu ne ar valdību, ne vietējiem uzņēmējiem. A.Kampars diskusijā arī uzsvēra, ka no visām izskanējušām problēmām 80% ir pašvaldības neizdarība, kura līdz šim ir vairāk atbalstījusi nekustamā īpašuma burbuļa augšanu, nevis pievērsusies pakalpojumu biznesa attīstībai. Kā pozitīvu piemēru ministrs minēja Liepājas pašvaldības vadību.Uz Jūrmalas uzņēmēju biedrības organizēto diskusiju neieradās neviens no pašreizējiem Jūrmalas domes vadītājiem.