To paredz Ministru kabineta komitejā akceptētie Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtības un Veterinārmedicīnas likuma grozījumu projekti.
Vairākas nozares organizācijas gan aicināja nepārcelt sākotnēji noteikto datumu. Organizācijas Dzīvnieku draugs pārstāve Laura Karnīte vērsa ministru uzmanību, ka ar šo grozījumu sagatavošanu Zemkopības ministrija nav sniegusi pārliecinošus argumentus par to, ka čipēšanas termiņš būtu jāpārceļ. Lai gan viens no argumentiem esot iedzīvotāju nespēja samaksāt par šo pakalpojumu, dati rādot pretējo - pēdējo mēnešu laikā notiekot aktīva mājdzīvnieku čipēšana.
Tāpat arī neesot korekti dati par čipēšanas izmaksām. Vidējās izmaksas ir ap 15 eiro, tomēr problēmas parasti rodas, jo čipēšana pie vetārstiem parasti ir saistīta ar virkni citu pakalpojumu - vakcināciju un Eiropas Savienībā derīgu ceļošanas pasi, kas visiem mājdzīvniekiem nemaz neesot nepieciešama, pauda Karnīte.
Pret termiņa pagarināšanu iestājas arī Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka maznodrošinātajiem izmaksas varētu samazināt, atceļot reģistrācijas nodevu. Turklāt suns neesot ne gaiss, ne ūdens un ne arī maize, bez kā nevar iztikt, bet gan "luksusa priekšmets". Līdz ar to federācijas ieskatā, ja suni ir iespējams uzturēt, tad var arī vienu reizi atvēlēt konkrēto naudas summu čipēšanai.
Savukārt Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore pavēstīja, ka kopš brīža, kad ieviesa zirgu mikročipēšanu, šie pakalpojumi ir kļuvuši krietni vien dārgāki.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) skaidroja, ka par termiņa pārcelšanu ir notikušas konsultācijas ar dažādām organizācijām un nekad nav bijis vienots viedoklis. Turklāt ir panākta vienošanās, ka čipēti tiek visi suņi, lai nav situācija, ka vieni tiek čipēti, bet citi nē.
Kā ziņots, līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka no 2016.gada 1.jūlija sešu mēnešu vecumu sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču problēma aktualizējās martā, kad Zemkopības ministrija (ZM) konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt prasības, jo naudas trūkuma dēļ tie veterinārārstam nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipēt viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.
Kā teikts jaunākajā ZM skaidrojumā, minētā 35 eiro cena veidojas no divām pozīcijām - suņa čipēšanas izmaksas ir vidēji 17,75 eiro, bet reģistrācija datubāzē - vidēji 14 eiro. Savukārt pēc biedrības "Dzīvnieku policija" datiem, pakalpojuma cenas ir vēl lielākas. Tā kā veterinārārsti tiesīgi brīvi noteikt pakalpojuma cenas, Rīgā vidējās izmaksas suņa apzīmēšanai un reģistrēšanai pie praktizējoša veterinārārsta varot sasniegt 42 līdz 84 eiro, bet ārpus Rīgas - no 40 līdz pat 92 eiro.
Tāpat skaidrojumā akcentēts - suņu apzīmēšanā un reģistrācijā iesaistoties PVD inspektoriem, pakalpojuma izmaksas dzīvnieku īpašniekiem samazināsies apmēram par 50%. Savukārt, čipēšanu un reģistrāciju veicot apmācītām personām, kurām ir līgums ar dzīvnieku patversmi, pakalpojuma izmaksas īpašniekiem samazināsies pat par 75%.
Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Latvijas Veterinārārstu biedrība jau iepriekš iebilda pret minētajiem grozījumiem, norādot, ka termiņa pārcelšana būtu akceptējama tikai tad, ja ZM no 2017.gada 1.janvāra spēj nodrošināt suņu apzīmēšanu valstī bez maksas, neiekasējot arī valsts nodevu par suņa reģistrēšanu, citādi termiņa pārcelšana vērtējama kā kaitnieciska rīcība, kurai nav pamata.
Suņu īpašnieku skaits patlaban nav zināms, kamēr nav nodrošināta visu suņu apzīmēšana ar mikroshēmām un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Pēc 2014.gada statistikas datiem, Latvijā ir 260 000 suņu, kamēr datubāzē patlaban oficiāli reģistrēti tikai 34 087 suņi.