Teju 300 km valsts galveno un 1400 km reģionālo autoceļu - avārijas stāvoklī

Mainīgu laika apstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē valsts autoceļu posmos, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, pastiprināti veidojas bedres. LVC aicina autobraucējus informēt par tām, zvanot uz diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555. Informācija tiks nodota ceļu uzturētājiem.

Ziemā atkušņa laikā un starpsezonā uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Gaisa temperatūrai svārstoties virs un zem nulles, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, aukstā asfalta tehnoloģija to pieļauj arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un garantētu drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus bedres salabot jau pamatīgi - ar karsto asfaltu. Avārijas bedru remonts ir pagaidu remonts.

Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par 5 centimetriem. Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, uz C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un uz D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā.

Masveida bedrīšu remonts uz asfalta seguma tiek uzsākts tad, kad ir iestājušies tehnoloģijai atbilstoši laika apstākļi – diennakts vidējā gaisa temperatūra ir virs +5 grādiem. Bedrīšu remontdarbi tiek veikti prioritārā secībā atbilstoši uzturēšanas klasēm – A, B, C, D, kas noteiktas, ņemot vērā autoceļu klasifikāciju (valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi), kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Ceturtdien intervijā laikrakstam Diena biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš atklāja, ka zaudējumi, kurus slikto ceļu dēļ cieš mūsu ekonomika, pērn sasniedza 1,1 miljardu eiro. 

"No sliktiem ceļiem cieš visi," uzsvēra Bērziņš, piebilstot - aktuāls ir jautājums, kas notiks ar mūsu ceļiem jaunajā plānošanas periodā pēc 2021. gada, kad autoceļu uzturēšanai vairs nebūs pieejami lieli papildu līdzekļi no Eiropas Savienības.