Kā aģentūru LETA informēja sabiedrisko attiecību konsultante Tija Ezeriņa, lieta ierosināta arī par nepatiesas informācijas izplatīšanu.
Kā aģentūrai LETA norādīja tiesā, lieta tika ierosināta 23.janvārī. Pagaidām lietas izskatīšanas datums nav noteikts.
Kā ziņots, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Latkovskis pagājušā gada nogalē savā personiskajā kontā mikroblogšanas vietnē Twitter izplatīja paziņojumu, ka pieķertās Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas "esot Vaškeviča cilvēki, kuri turpinājuši pildīt bijušā šefa pasūtījumus", ko savukārt pēc tam pārpublicēja mediji.
Savukārt Černeckis vēlāk Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma apstiprināja Latkovska pausto, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieķertās amatpersonas "esot Vaškeviča cilvēki, kuri turpinājuši pildīt bijušā šefa pasūtījumus". "Tas tāds emocionāls apgalvojums, bet, ja man jāizvēlas "jā" vai "nē", tad es piekrītu šim apgalvojumam," toreiz sacīja Čerņeckis.
Vaškevičs kategoriski noraida jebkādu saistību ar notikušo. Arī tiesībsargājošās iestādes pret Vaškeviču nekādas pretenzijas nav izvirzījušas, tādēļ politiķa un ierēdņa rīcība ir prettiesiska, jo viņi izplatījuši nepatiesu informāciju un maldinājuši sabiedrību, uzskata Vaškevičs.
"Vaškeviča kungam nav nekādas saistības ar VID darbiniekiem, kuriem inkriminēta kukuļņemšana. Tajā pašā laikā augsta ranga valsts amatpersonas publiski izsaka apsūdzības, kuras nav nedz oficiāli izvirzītas un kur nu vēl pierādītas, tādēļ iesniedzām prasību tiesā. Arī politiķiem par saviem vārdiem ir jāatbild," uzsvēra zvērināts advokāts Oskars Rode.
Ņemot vērā pārējos tiesvedības procesus, kuros ir iesaistīts Vaškevičs, ar šādiem izteikumiem abas minētās amatpersonas ir izdarījušas spiedienu uz tiesu un pārkāpušas Vaškeviča tiesības uz taisnīgu tiesu, teikts prasības pieteikumā.
Pēc advokāta teiktā, pret Vaškeviču jau vairāku gadu garumā valsts medijos tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa un, viņaprāt, Latkovska un Čerņecka izteikumi ir daļa no tās. "Šis ir spilgts piemērs, kā tiek veidots sabiedrības viedoklis par Vaškeviču kā korumpētu ierēdni, lai gan faktiski šādiem apgalvojumiem nav reāla seguma," piebilda Rode.
Savā prasības pieteikumā advokāti norādīja, ka Latkovskis un Čerņeckis savus izteikumus par Vaškeviču ar interneta un televīzijas starpniecību ir darījuši zināmus neierobežotam personu lokam, kādēļ viņiem atbilstoši Civillikumam abām amatpersonām ir pienākums atlīdzināt Vaškevičam radītos zaudējumus un likumā noteiktajā kartībā atsaukt izplatītās nepatiesās ziņas.
Latkovska un Čerņecka nodarītais morālais kaitējums tiek novērtēts 30 000 eiro (21 084 latu) apmērā. Rode atkāroti uzsvēra, ka jebkāda Vaškeviča saistība ar šo kukuļošanas skandālu VID tiek kategoriski noraidīta.
Kā ziņots, KNAB izmeklētājs uzskata, ka VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas, izmantojot starpniekus, pieprasījušas kukuli, lai nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu VID Muitas kriminālpārvaldes lietvedībā esošā kriminālprocesā iesaistītai personai. KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka informāciju par savā lietvedībā esošo kriminālprocesu amatpersonas nodevušas starpniekiem, kuri kriminālprocesā iesaistītajai personai piedāvājuši apmaiņā pret prettiesisku labumu nodrošināt labvēlīga lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā. VID amatpersonām ar starpniekiem tika nodots kukulis 4000 eiro (2811 latu) apmērā.
Kriminālprocesa gaitā oktobra beigās pēc kukuļa pieņemšanas tika aizturētas divas Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas. Pierādījumu iegūšanā atbalstu sniegusi Muitas kriminālpārvalde. KNAB izmeklētājs par aizdomās turamajiem atzinis kopumā piecas personas - vienu VID Muitas kriminālpārvaldes amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā un otru par tās atbalstīšanu, divas personas par starpniecību kukuļošanā, kukuļa daļas piesavināšanos un kukuļņemšanas atbalstīšanu, kā arī vienu personu par kukuļdošanu.
Visiem aizdomās turētajiem ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Abas Muitas kriminālpārvaldes amatpersonas ieņem eksperta līmeņa amatus. Pret abām amatpersonām ir uzsākta arī dienesta izmeklēšana, un tās ir atstādinātas no amata pienākumu izpildes līdz turpmākajam kriminālprocesuālajam lēmumam par drošības līdzekļa piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu, apturot darba samaksas izmaksu par turpmāko laiku.
Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, tomēr vēlāk viņu atbrīvoja pret 60 000 latu drošības naudu. Rīgas apgabaltiesa Vaškevičam kukuļdošanas lietā nesen nolēma grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu. Advokāti vēl šonedēļ apgalvoja, ka savulaik noziedznieku sarīkotā sprādzienā cietušais klients joprojām ārstējas Austrijā. Tiesībsargājošās iestādes nekomentē, vai ir izdots Eiropas apcietinājuma orderis un sākta Vaškeviča meklēšana.