Kā norādīja TM preses sekretāre Ksenija Novikova, ST lēmumu par lietas ierosināšanu pieņems līdz 12.jūnijam, līdz ar to TM dokumentus valdībā līdz tam laikam vēl neiesniegs.
Pagaidām nav zināms, cik ātri tiesa Čalovska sūdzību izskatītu, ja tiesa nolemtu lietu ierosināt, taču prakse liecina, ka lietas tiek izskatītas sešu līdz desmit mēnešu laikā, iepriekš norādīja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Tikmēr Čalovskis no pagājušā gada 4.decembra joprojām turpina atrasties apcietinājumā. Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Šādai personai likums gan neparedz tiesības lūgt vispārējās jurisdikcijas tiesu pārskatīt apcietinājuma nepieciešamības turpināšanu, paskaidroja prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga.
Kā paskaidroja Kovalevska, ST 12.aprīlī saņēma Čalovska konstitucionālās sūdzības, kurās cita starpā izteikts lūgums apturēt Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palātas lēmuma izpildi jeb apturēt iesniedzēja izdošanu ASV. Čalovskis norāda, ka šī lēmuma izpilde var viņam radīt pamattiesību būtisku un neatgriezenisku aizskārumu.
ST konstatēja, ka, ņemot vērā Satversmē noteiktās pamattiesības, kā arī Latvijas starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, ir nepieciešams nekavējoties izlemt minētos lūgumus, pirms ST kolēģija pieņēmusi lēmumu par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. Tāpat ST secināja, ka vispārējās jurisdikcijas tiesas nolēmuma izpildi nepieciešams apturēt vienīgi tad, ja nav citu tiesisku līdzekļu, lai gādātu par ST nolēmuma efektīvu izpildi vai novērstu iespējamu būtisku kaitējumu pieteikuma iesniedzēja pamattiesībām.
ST process izmantojams tādējādi, lai pēc iespējas mazāk iejauktos jautājumos, par kuriem ir lēmusi vispārējās jurisdikcijas tiesa.
Vienlaikus personai ir tiesības vērsties ST savu pamattiesību aizskāruma gadījumā. Tas savukārt nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr ST izvērtē pamatotību konstitucionālajai tiesvedībai, personai ir jānodrošina tāds pamattiesību apjoms, kāds pieteikuma iesniegšanas brīdī izriet no Satversmes. Šajā gadījumā vēl Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums jautājumā par Čalovska izdošanu.
Čalovskis par gatavošanos viņu izdot ASV vērsies ar sūdzību arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), iepriekš informēja advokāts Saulvedis Vārpiņš. Advokāts paskaidroja, ka saskaņā ar augstu ASV amatpersonu izteikumiem aizokeāna valstī kibernoziegumi tiek pielīdzināti terorismam. Šādos gadījumos situācijās, kad tiek apdraudēta nacionālā drošība, valsts interešu vārdā ASV pieļauj arī apsūdzēto personu psihisku un fizisku ietekmēšana, kas Eiropā un Latvijā gluži vienkārši tiktu saukta par spīdzināšanu.
Kā ziņots, 31.janvārī Latvijas AT atstāja negrozītu prokurora Mārča Viļuma lēmumu, ar kuru viņš bija atzinis par pieļaujamu Čalovska izdošanu ASV. Galīgais lēmums par 1985.gadā dzimušā Latvijas pilsoņa izdošanu tuvākajā laikā būtu jāpieņem valdībai.
ASV federālie prokurori Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku "Miami", un diviem citiem iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim un Rumānijas iedzīvotājam - cēluši apsūdzības par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros. Ja Latvija Čalovski izdos, ASV viņam var draudēt pat 67 gadu cietumsods.