Jau ziņots, ka Saeima 7.martā apstiprināja Latvijas karavīru dalību ES militārajā misijā, lai palīdzētu Mali bruņoto spēku apmācībā.
Franču valodu zinošs Nacionālo bruņoto spēku virsnieks un instruktors uz Mali dosies aprīļa sākumā. Abi karavīri šajā zemē uzturēsies sešus mēnešus, līdz viņus nomainīs nākamais sastāvs.
Misijas štābs atradīsies Mali galvaspilsētā Bamako, savukārt mācības plānotas Kulikoro, kur savus dienesta pienākumus veiks arī Latvijas karavīri ar franču valodas zināšanām, kas kalpos kā galvenais saziņas līdzeklis ar Mali bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem, kuri pārstāv dažādas vietējās tautības.
Krīze Mali aizsākās pērn janvāra vidū, kad sacelšanos valsts ziemeļos sāka tuaregu nomadi, kas ilgstoši uzskatījuši, ka centrālā valdība pret viņiem izturas netaisnīgi. Armijas vadība valdībai savukārt pārmeta, ka tā pietiekami enerģiski nevēršas pret tuaregu dumpi, un Bamako martā sarīkoja apvērsumu.
Politiskā vakuuma dēļ centrālā valdība zaudēja kontroli pār Mali ziemeļiem, kas nonāca nemiernieku rokās, - ar tuaregu palīdzību varu tur pārņēma islāmistu grupējumi.
Tuaregus, kas Mali ziemeļos gribēja izveidot neatkarīgu valsti, islāmisti drīz vien atstūma no varas, sāka savā kontrolē nonākušās teritorijas pārvaldīt kā brutālu viduslaiku emirātu un ieviesa šariata likumus to radikālākajā formā.
Ārzemēs radās bažas, ka islāmistu pārvaldītie Mali ziemeļi var kļūt par jaunu "teroristu valsti". Lai apturētu islāmistu karaspēka virzīšanos uz Mali dienvidiem, 11.janvārī konfliktā iesaistījās Francija. Franču un maliešu karaspēkam izdevies islāmistiem atkarot visus lielākos centrus, un tagad nemiernieku karotāji patvērušies Mali ziemeļdaļas kalnos.
Mali valdības pusē operācijās iesaistījušies arī Čadas un citu Āfrikas valstu armijas.
21.martā Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka Mali suverenitāte pār lielāko daļu tās teritorijas tiks atjaunota tuvāko "dažu dienu" laikā. Savukārt Francijas premjerministrs Žans Marks Ero sacīja, ka franču karavīru atvilkšana no Mali sāksies aprīļa beigās.