Latvijas valdība ir gatava pētniecībai un inovācijām atvēlēt aptuveni 11% no kopējā finansējuma apjoma jeb vairāk nekā 500 miljonu eiro. EK savukārt uzstāj, ka šajā jomā nepieciešams ieguldīt 1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir diezgan pielaidīgi, jo vidēji no ES valstīm tiek prasīts 3 % no IKP. Finanšu ministrijas pārstāvis Kaspars Valtmanis Dienai atklāj, ka Latvijai tas nāktu ļoti smagi, jo patlaban ieguldījums nozarē nepārsniedz 0,85% no IKP. "Finansējums šai jomai tika vairākkārt pārplānots un krietni palielināts, taču tas nesasniedz EK iecerēto. Vaina ir sistēmā. Kamēr tā ir nesakārtota, vienalga, cik daudz naudas iedos, tā izbeigsies," skaidro K. Valtmanis. Uz to, ka jāmaina līdzšinējā pieeja zinātnē un pētniecībā, norāda arī EK, kurai ir svarīgi zināt, vai Latvija no iepriekšējā plānošanas perioda ir ko mācījusies. Komisija vēlas, lai Latvija naudu nevis izdala visam, bet koncentrējas uz konkrētiem mērķiem, kas sniegtu vislielāko atdevi tautsaimniecībai. Tomēr problēma ir tajā, ka pagaidām inovāciju sistēmā ir virkne nepilnību, kas liedz nozarei pilnvērtīgi attīstīties. Viedās specializācijas stratēģijā uzsvērts, ka Latvijai straujas attīstības iespējas ir ierobežotas, jo "nav plašas un dziļas zināšanu bāzes visās pamata zinātņu nozarēs". Sistēmas nepilnības liecina, ka nepieciešamas strukturālas izmaiņas ekonomikā, lai tā būtu noturīga pret ārējiem izaicinājumiem. K. Valtmanis norāda, ka svarīgi, lai ieguldījumi zinātnē un inovācijās būtu praktiski sasaistāmi ar ražošanu un uzņēmējdarbību.
Visu Aļonas Zanderes rakstu "Zinātnei izšķirošs pavasaris" lasiet ceturtdienas, 20.februāra, laikrakstā Diena!