Plāna mērķis ir samazināt Latvijas kopējās emisijas laika posmā no 2020.-2030.gadam, kuras tiek radītas vairākos sektoros - enerģētikas, transporta, rūpniecības, lauksaimniecības un mājsaimniecības nozarēs. Tāpat mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti iedzīvotājiem, kas dzīvo Latvijas lielākajās pilsētās.
Rīcības plānā tiek analizētas emisiju tendences, galvenās problēmas, kā arī vērtēta Latvijas virzība uz Eiropas Komisijas noteiktajiem valsts emisiju samazināšanas mērķiem 2020., 2025. un 2030.gadā un atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu pilsētās.
Plāns arī piedāvā turpmākās rīcības, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojumu. Piemēram, pastiprināt esošo vides prasību izpildes kontroli, finansiāli atbalstīt neefektīvu un vecu apkures iekārtu nomaiņu, kā arī veicināt centralizētās siltumapgādes attīstību un izmantošanu. Plāns arī piedāvā veikt esošo nodokļu izvērtējumu ar mērķi samazināt transporta radītās emisijas, kā arī veicināt gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi pašvaldībās un sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošanu.
Pēc ministrijas paustā, aprēķinātās emisiju prognozes parāda, ka Latvijā ir nepieciešams īstenot papildus pasākumus, lai nākotnē samazinātu slāpekļa oksīdu, amonjaka emisijas un cieto daļiņu koncentrāciju gaisā.
Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka
lielākas gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.
"Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos. Gaisa piesārņojums Latvijā, galvenokārt, rodas no transporta, kurināmā izmantošanas siltumenerģijas ražošanai, mājsaimniecībām un rūpniecības," pauž VARAM.
Amonjaka emisiju galvenais avots Latvijā, līdzīgi kā citās ES valstīs, ir lauksaimniecība. Savukārt Rīgas pilsētā lielu daļu no problēmām rada autotransports un mājsaimniecībās izmantotās apkures iekārtas.
Apspriede norisināsies līdz 6.maijam un ar to var iepazīties VARAM mājas lapā.