Inspekcija līdz šim ir saņēmusi vairākas sūdzības par atsevišķu sociālo dienestu darbinieku necienīgu un pat pazemojošo rīcību, taču ne par neadekvātu draudēšanu ar bērnu atņemšanu. Tikmēr pēdējā reize, kad sociālos dienestus uzraugošā Labklājības ministrija saņēmusi sūdzību par pašvaldības sociālo darbinieku rīcību - draudiem atņemt bērnus -, bija pirms diviem gadiem. Tiek gan pieļauts – vecāki, visticamāk, nepareizi iztulkojot sociālo darbinieku teikto.
"Varbūt kādreiz šis moments ir tas, kas nav īsti klientam skaidrs. Tajā brīdī, kad viņam to skaidro, tas var likties drauds. Tas nav drauds, tas ir skaidrojums," saka Labklājības ministrijas pārstāve Dzintra Kandere.
Ministrijā skaidro, ka, ja pēc vecāku domām sociālie dienesti nepamatoti izsaka draudus par bērnu atņemšanu vai izturas necienīgi, ir jāvēršas ar iesniegumu pie konkrētās domes priekšsēdētāja.
Jau ziņots, ka labdarības biedrība Palīdzēsim viens otram novērojusi jaunu tendenci – jo biežāk trūcīgās un mazturīgās ģimenes vēršas pēc palīdzības savas pašvaldības sociālajā dienestā, jo lielāka varbūtība, ka tās saņems draudus par bērnu atņemšanu.
Raidījums LNT Ziņu TOP 10 svētdien vēstīja par četru skolēnu vientuļo mammu Sindiju, kas to piedzīvojusi, lūdzot palīdzību savest kārtībā sociālo mājokli, kurā viņa mitinās. "Tikai uzbraucieni un apvainojumi, ka man ir jānoņem bērni, ka es nespējot viņus aprūpēt. Es visu spēju, vienīgais tas, ka lūdzu nomainīt logus," stāstīja vientuļā mamma.
To, ka atsevišķu pašvaldību sociālie dienesti ar neadekvātu komunikāciju iedzinuši cilvēkus izmisumā, pirmdien apstiprina nu jau arī otra labdarības biedrība - Labdarības lapa. "Ģimenes saka, ka nespēj tur aiziet, jo esot necilvēciska attieksme, tāda kā nievājoša, pazemojoša," saka labdarības biedrības vadītāja Amanda Grase.
Taču šo biedrību vēl vairāk satrauc cita sociālo darbinieku rīcība. Labdarības lapa savā Facebook kontā publicē fotogrāfijas un aprakstus ar ģimenēm, kam ir palīdzēts ar saziedotām lietām. Šiem ierakstiem sekojot arī sociālie dienesti, un pēc tam jau pret šīm ģimenēm, kas lūgušas palīdzību labdarības biedrībās, sociālie darbinieki vēršot mutiskus draudus. "Ir bijuši vairāki tādi gadījumi, kur tieši mēs ieliekam publiski lūgumu palīdzēt ar kaut kādām lietām, piemēram, gultu vai ledusskapi, un tad ģimene lūdz ņemt ārā, jo viņiem jau nāk virsū, kāpēc viņi nevar parūpēties par saviem bērniem. Diemžēl arī ar draudiem atņemt bērnus," atklāj Grase.
Labdarības lapā skaidro - draudi tiekot izteikti trūcīgajām un mazturīgajām ģimenēm, kurās vecākiem nav alkoholisma vai citu atkarību problēmas. Tāpēc tagad palīdzības grupa aicinājumos ziedot vairs nenosaucot konkrēto vietu.
Ko darīt, ja uzmācas?
zemākais atbalsts bērniem
Latvija un Igaunija. Mazliet kauns.