Kā paskaidroja Gobzems, šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar klientiem. Motivācija par lietas atstāšanu bez izskatīšanas pret katru no personām ir atšķirīga. Lai arī no Ušakova neesot saņemta mutiska atvainošanās, tomēr Rīgas mērs aktīvi iesaistoties biedrības Zolitūde 21.11. darbībā un ir vienīgā amatpersona, kas to dara.
Savukārt attiecībā uz Pauniņu tas ir žests no cietušo puses, ka viņi ir gatavi konstruktīvi risināt situāciju.
Jau ziņots, ka prasība pret Ušakovu bija vērsta par viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu bija iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā Re&Re valdes priekšsēdētājs turpina nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā.
Kā bija norādīts prasības pieteikumā, tas ir iesniegts par atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.
Tiek minēts, ka Pauniņš nav atvainojies prasītājiem par to, ka nedarīja visu iespējamo, lai novērstu notikumu un tā seku iestāšanos, kā arī Re&Re priekšsēdētājs nav vērsies pie prasītājiem, lai vienotos par to, kā varētu mazināt viņu morālās ciešanas.
Savukārt Ušakovs neuzņēmās atbildību par savā pakļautībā esošās būvvaldes darbību, kā arī nebija saucis pie atbildības tās būvvaldes amatpersonas, kas nenodrošināja pilnīgu cilvēku drošību nogruvuma vietā visā būvniecības procesā. Tāpat Rīgas mērs nav ierosinājis izmaiņas normatīvajos aktos vai izdevis attiecīgus rīkojumus, lai šāda situācija pašvaldībā neatkārtotos arī turpmāk.
Ušakovs nebija izveidojis kvalitātes kontroles sistēmu, lai būvvalde pašvaldības teritorijā ekspluatācijā nepieņemtu ēkas, kurām pastāv sabrukšanas risks, kā arī mērs savas privātās lietas izvirzījis augstāk par problēmjautājumiem, kas saistīti ar traģēdiju.
Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.