Karš Ukrainā ir ieildzis, pāraudzis lēnā, mokošā pozicionālajā karā, Putina režīms neļogās – tas arī ir izskaidrojums, kāpēc mēs uz jebkuru nozīmīgāku notikumu raugāmies ar cerību, ka tas mums dod kādu zīmi, kaut ko stāsta par turbulencēm Krievijā vai pat saļodzīs šo režīmu. Stāstā par atentātu pret Krievijas agresīvo ideologu Aleksandru Duginu, kurā gāja bojā viņa meita Darja, jūtams arī Krievijas specdienestu pirksts. Jūsuprāt, šis notikums signalizē par tālejošākiem procesiem?
Šobrīd izskatās, ka šim notikumam nav lielas ietekmes pašam kā tādam. Lai gan, protams, tur ir virkne interesantu pazīmju: novērošanas kameras nestrādāja, no otras puses, šķietami vainīgā tika atpazīta un nofilmēta, un divu dienu laikā viss bija gatavs un atrisināts – tā ka, protams, tas viss izskatās ļoti aizdomīgi un liek domāt, kas un kā aiz tā visa ir stāvējis. Bet reālo ainu mēs redzēsim tiešām tuvākajā laikā, vai šis tiks saistīts ar tiem procesiem, kas šodien vai rīt varētu notikt: masīvie uzbrukumi, par ko ukraiņi jau ir brīdinājuši, vai Azov aizstāvju viltus tribunāls [intervija notiek 24. augusta rītā; tā ir Ukrainas Neatkarības diena, vienlaikus aprit pusgads kopš kara sākuma, tāpēc ir pausta piesardzība pret Krievijas rīkotām provokācijām – red.]. Šāda sasaiste šķistu loģiska, ja tās nebūs, visdrīzāk mēs uz notikušo tiešām varam skatīties kā uz iekšējo razborku [no krievu val. – savstarpējo rēķinu kārtošana] sadaļu, kur tas vienkārši ir noticis kaut kādas naudas dalīšanas vai varas dalīšanas dēļ un tam nav bijis lielāka plāna. Bet to mēs redzēsim tuvāko dienu vai nedēļas laikā.
Visu sarunu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 25. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!