Jaunajai realitātei kā tādai un tās dažiem aspektiem bija veltīts 1993. gada 8. oktobra Dienas piektdienu pielikums Dienas Stils. Jāteic, šo 30 gadu laikā Latvijā daudz kas ir mainījies, atskaitot latviešu joprojām vērojamo kautrēšanos runāt latviski ar tiem, kas latviešu valodas lietošanu uzskata par viņu impēriskās pašcieņas aizskārumu. XXI gs. Latvijas izglītības sistēmā skolojušies droši vien domā, ka dators un internets eksistēja jau Senajā Grieķijā, bet, lūk, minētajā Stila numurā liels Ievas Rietumas raksts Kā apzagt banku kopā ar mīļoto skaidroja lasītājiem, kas tas kompjūters tāds ir. Kompjūters ir kaste, kurai jāatvieglo tev darbs un kura paredzēta, lai padarītu tehnisko, "neidejisko" darbu tavā vietā, stāstīja SWH sistēmu analītiķis Jānis Liepiņš: "Ir jāmāk uzgrūst kompjūteram uz pleciem to, ko pats negribi veikt – ne radošo, bet mehānisko darbu." Kā redzam, progress pa šiem 30 gadiem ir bijis milzīgs, tagad studentiem nav lielākas vēlmes, kā uzgrūst mākslīgajam intelektam tieši radošo pusi, aiznest MI produktu līdz profesoram un uzdot to par savu viņi ir gatavi paši.
"Man pirmie kompjūteri saistās ar pirmā kursa LU Fizikas un matemātikas fakultāti 80. gadu vidū," turpināja Jānis Liepiņš, "ar pirmajiem personālajiem skaitļotājiem un to fantastisko sajūtu, ka tu liec kaut ko kompjūteram izdarīt un viņš to dara.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 3. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!