"Aids, zaudējis mītu, ka tā ir tikai "pediņu" kaite, pārmāc planētu, kas vēl saucas Zeme," par slimību, kas visvairāk satrauca cilvēku prātus XX gadsimta beigās, 1993. gada 17. jūlija SestDienā rakstīja Normunds Naumanis un Regīna Olševska. Tolaik cilvēka imūndeficīta vīrusa HIV izraisītajam imūndeficīta sindromam jeb AIDS bija izdomāts arī īss un trāpīgs latviešu vārds "mērlis", bet tā īsti ieviesties tas nepaguva, bailēm no AIDS laika gaitā mazinoties. Taču XX gadsimta pēdējā desmitgadē no AIDS baidījās vairāk nekā tagad no kovida.
"Diemžēl šī slimība klauvē pie katrām durvīm, un tikai neprātīgais teiks, ka tā viņu neskar," turpināja Naumanis. "Lūk, ko raksta Rietumu prese: "Uzskata, ka mākslinieki un teatrāļi ir gan visniknākie individuālās brīvības aizstāvji, gan arī visizšķērdīgākie un bezrūpīgākie patērētāji, kurus AIDS skāris daudz vairāk par jebkuru, piemēram, Francijas iedzīvotāju slāni. Skaitļi ir daiļrunīgi – 1987. gadā AIDS bija par iemeslu vairāk nekā pusei no visiem nāves gadījumiem profesionālu žurnālistu, mākslinieku un teātra darbinieku vidū. Parīzē un Ņujorkā šis procents ir vēl augstāks – 60 procentu." Ievērojamo mirušo slavenību skaitu apliecina statistiķi – Roks Hadsons, Mišels Fuko, Amanda Laina Kārtere, Liberance, Tonijs Ričardsons, Entonijs Pērkinss, Džons Fokss Halstons, Kurts Rābs, Džordžs Vitmors, Bernārs Marija Koltēss… Slimi ir Deivids Hoknejs, Roberts Raušenbergs, maģiskais Džonsons, Amanda Līra…
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 18. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!