Vēsture Dienā: Murgs Baltijas jūrā

Pasažieru lainera Estonia katastrofa, lielākā kuģa katastrofa Eiropas ūdeņos miera laikā, kas paņēma 852 cilvēku dzīvības, bija galvenā tēma medijos 1994. gada septembra beigās un vēl ilgi pēc tam. Notikusi lielākā katastrofa Baltijas jūrā pēckara gados – 1994. gada 29. septembra rītā vēstīja Diena. "Katastrofa notika aptuveni pusdivos naktī. Estonia deva briesmu signālu pulksten 1.24, paziņodama, ka atrodas 20–30 grādu sānsverē ar no ierindas izgājušiem motoriem. Pēc tam kuģis 12–13 minūšu laikā apgriezās ar dibenu uz augšu, bet noslīka pulksten 4.26. Radiosakari ar kuģi pārtrūka, jo atteicās kalpot kuģa elektroapgādes sistēma. Pagaidām nav guvusi apstiprinājumu versija, ka stiprā vēja, viļņu un sānsveres dēļ uz prāmja izkustējušies smagie automobiļi, kas arī bijis katastrofas cēlonis. Vairāk vai mazāk precīzi ir zināms, ka briesmu signāla raidīšanas brīdī kuģis jau bija stipri sasvēries, bet tā motori apstājušies. Reuter un AP vēstīja, ka katastrofas brīdī ūdens ieplūdis caur automobiļu klāja lūku, kas nav bijusi kārtībā un slikti aizvērta. Savukārt kompānijas Estline AB viceprezidents apgalvoja, ka katastrofai nav neviena viegli izskaidrojama iemesla. Bijušais kuģa kapteinis Jiri Krīks izteicies, ka vētra vien nevar būt iemesls Estonia bojāejai, jābūt vēl kādam iemeslam. Kāds jauns zviedrs, kurš tika izglābts, glābējiem paziņojis, ka nelaime notikusi tik ātri, ka neviens nav paguvis sagatavoties: "Es pat neapjēdzu, kā nokļuvu ūdenī." Uz Estonia borta bija 469 zviedri, 314 igauņi, astoņi somi, 15 latvieši, seši lietuvieši, 17 NVS pilsoņi, deviņi norvēģi, septiņi vācieši, divi angļi, trīs dāņi,