Ēvalda Valtera simt gadu ilgais mūžs liecina, ka latvietis, ilgi dzīvodams, var Krievijas armijas izvākšanos no Latvijas pieredzēt pat vairākas reizes mūžā. Pēdējā tāda reize bija pirms 30 gadiem. 1994. gada 30. aprīlī, sestdienā, Ēvaldam Valteram vēl šaisaulē esot, Maskavā tika parakstīta līgumu pakete par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas. Skeptiķi uzreiz varētu teikt, ka līdzās tam, ka Krievijas parakstītie līgumi nav tā papīra vērti, uz kura tie parakstīti, papildu arguments šo līgumu nepildīšanai var būt tas, ka ne tikai 1. aprīlis, bet arī 30. aprīlis ir tās dienas, kad atļauts melot. Dzīvei Latvijā bez krievu armijas ir vieni vienīgi plusi, atskaitot vienu – tās paaudzes, kas nav pieredzējušas dzīvi šīs armijas klātbūtnē un ar iespēju tikt tajā iesauktiem, nespēj novērtēt alternatīvu un sāk domāt, ka visādas citas lietas ir svarīgākas par neatkarības sargāšanu, šādā kārtā papildinot čekistu un teroristu režīma mērķu sasniegšanā tik svarīgo noderīgo idiotu institūciju, jo noderīgie idioti Putina mērķu vārdā ir gatavi strādāt par baltu velti.
Atgriežamies pie Krievijas armijas izvešanas, pie 1994. gada 2. maija Dienas ziņas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00