Turpretim VID atsakās izpaust, vai pārbaudīs biedrības Dzimtā valoda finanšu avotus, kā arī norāda, ka likums tam liedz sniegt informāciju gan par plānotajiem, gan veiktajiem kontroles pasākumiem un to rezultātiem.
VID Sabiedrisko attiecību daļā aģentūrai LETA sacīja, ka informāciju sniegt VID liedz likuma Par nodokļiem un nodevām 22.pants, un atgādināja jau iepriekš sniegto informāciju, ka ieņēmumu dienesta kompetencē ir pārliecināties, vai biedrības un nodibinājumi, kas gada laikā saņēmuši ziedojumus un dāvinājumus, tos pareizi uzskaitījušas, vai par tiem noformēti attaisnojuma dokumenti un pārbaudīt ziedojumu izlietojuma mērķi.
VID norāda, ka biedrībām un nodibinājumiem nav aizliegts saņemt anonīmus ziedojumus.
Kā ziņots, DP aicināja VID rūpīgi pārbaudīt Dzimtās valodas finanšu avotus.
DP skatījumā, tieši VID esot rūpīgi jāpārbauda biedrības Dzimtā valoda finanšu avoti. No biedrības Dzimtā valoda ziedojumiem un biedru naudas iemaksām ir skaidrs, ka viņiem nebija iespējams finansēt referenduma kampaņu un citas aktivitātes, no tā savukārt izriet, ka biedrības rīcībā bija neuzskaitīti un nedeklarēti finanšu līdzekļi, uzskata DP.
Dzimtā valoda valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, apgalvoja biedrības līderis Vladimirs Lindermans. Viņš norādīja, ka biedrība iesniegusi gada pārskatu, kurā ir dati par biedrības ieņēmumiem un izdevumiem no tās dibināšanas 2011.gada martā līdz gada beigām.
Šajā laika periodā iztērēti 16 766 lati, par kuriem notikusi kampaņa diviem parakstu vākšanas posmiem. Aptuveni 15 000 latu iztērēts savākto parakstu notariālajai apstiprināšanai, savukārt reklāmai esot izlietots vien nedaudz vairāk nekā 1000 latu.
Pēc Lindermana teiktā, biedrības ienākumus līdzīgās daļās - aptuveni pa 8000 latu - veidojuši ziedojumi un biedru maksas. Kopā ziedojumus esot veikušas 267 personas, vidēji katra 33 latus. Ziedojumi bijuši robežās no viena lata līdz 1000 latu. Tos veikušas gan juridiskas, gan fiziskas personas gandrīz visas no Latvijas. Tiesa gan, divus ziedojumus veikuši arī nerezidenti, kopā 235 latus.
Lindermans nevarēja precizēt, cik īsti bijuši biedrības izdevumi šogad, vien pieļāva, ka tie varētu būt no 4000 līdz 5000 latu. Par šiem izdevumiem informācija būšot pieejama pārskatā par 2012.gadu, kas tiks iesniegts nākamgad.
Dzimtās valodas līderis uzsvēra, ka viss finansējums bijis "no tautas" un nekāda ārvalstu atbalsta neesot bijis. Lindermans sūrojās, ka pirms un pēc referenduma bijis daudz spekulāciju par biedrības finansējumu un daudzas augstas amatpersonas paudušas nepatiesus apgalvojumus. "Nebija nekādu pierādījumu, bet ar Gebelsa metodēm visu laiku tiek atkārtoti vieni un tie paši meli, kamēr cilvēki sāk ticēt," norādīja Lindermans.
"Gribu atspēkot, ka tā bijusi Kremļa ideoloģiskā kampaņa. Tā ir Latvijas iekšējā lieta, un galvenais, ka to vēlējās Latvijas krievu iedzīvotāji. Tā bija visas tautas kampaņa," uzsvēra politiķis.
Lindermans arī apgalvoja, ka neesot maksāts nevienam žurnālistam, tāpat neesot maksāts par reklāmām Pirmajā Baltijas kanālā. "Varbūt to darīja paši žurnālisti, kas atbalstīja krievu valodu, varbūt kāds uzņēmējs," teica aktīvists. Savukārt videoklipu par brīvu esot veidojis biedrības pārstāvja Jevgeņija Osipova brālis.
Dzimtās valodas līderis tāpat skaidroja, ka pirms referenduma daudzi darbojušies privātā kārtā un paši savas aktivitātes apmaksājuši, savas aktivitātes nesaskaņojot ar biedrību. Nereti bijuši gadījumi, kad Lindermans redzējis citu veidotas kampaņas, kas brīžiem izskatījušās pat nesaskanīgas.