Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2017.gadā augusi par 8,3%, sasniedzot 915 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 7,4%, sasniedzot 951 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa pērn bija 904 eiro, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar 2016.gadu.
Savukārt vidējā neto (pēc nodokļiem) darba samaksa 2017.gadā Latvijā bija 676 eiro jeb 72,9% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga lēnāk nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas - par 7%.
Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu 2017.gadā par 2,9%, bija 4%.
Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka darba vietā piemērojamais minimālais neapliekamais minimums pērn samazinājās no 75 līdz 60 eiro, bet valstī noteiktā minimālā alga pieauga par 2,7% - no 370 līdz 380 eiro.
"Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās," norādīja statistikas pārvaldē.
Bruto darba samaksas fonds 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, palielinājās par 8,2% jeb 631,6 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 0,4% jeb 2,7 tūkstošiem. "Pēdējos četros gados vidēji valstī darbinieku skaita pieauguma tempi bija ļoti zemi un lielāka ietekme uz vidējās darba samaksas pārmaiņām bija tieši darba samaksas fonda kāpumam," piebilda statistikas pārvaldē.
Salīdzinot ar 2016.gadu, pērn vidējā darba samaksa pieauga visās jomās. Visstraujāk - par 11,8% - darba samaksa auga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kas ietver juridiskos, grāmatvedības, reklāmas, inženiertehniskos un arhitektūras pakalpojumus, konsultēšanas pakalpojumus komercdarbībā un vadībzinībās, zinātnisko darbību u.c. Straujāks kāpums bija centrālo biroju darbības, konsultēšanas komercdarbībā un vadībzinībās nozarē, reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumu nozarē, zinātnes nozarē. Izglītībā samaksa pieauga par 10,3%, tirdzniecībā - par 9,5% (straujāk - vairumtirdzniecībā), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 9,3%, lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē - par 8,8% (straujāk - zivsaimniecībā), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 8,7% (straujāk - ēdināšanas pakalpojumu nozarē), informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 8,3% un apstrādes rūpniecībā - par 8,2%.
Visās minētajās saimniecisko darbību klasifikācijas augstākā līmeņa nozarēs, izņemot lauksaimniecības mežsaimniecības un zivsaimniecības, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozares, vidējās darba samaksas pieaugumu ietekmēja gan darba samaksas fonda palielinājums, gan pilnas slodzes darbinieku skaita kritums. Savukārt lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un informācijas, komunikācijas pakalpojumu nozaru uzņēmumos darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaitu.
2017.gadā lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarēs, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares), izglītībā, nekustamo īpašumu, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs.
No Latvijas reģioniem vidējā mēneša bruto darba samaksa 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, visstraujāk pieauga Vidzemes reģionā - par 9,5%. Pārējos reģionos pieaugums bija 8-8,4% robežās. Rīgā, kur 2017.gadā bija lielākā vidējā darba samaksa (1044 eiro), gada pieaugums bija viszemākais - 7,6%. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa ir Latgales reģionā - 640 eiro par pilnas slodzes darbu, Vidzemē - 739 eiro, Kurzemē - 775, Zemgalē - 786, bet Pierīgas reģionā - 871eiro.
2017.gada ceturtajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 961 eiro, un gada laikā tā pieauga par 7,5%. Salīdzinot ar pārējiem pagājušā gada ceturkšņiem, ceturtajā ceturksnī neregulāro piemaksu un prēmiju īpatsvars kopējā darba samaksā bija visaugstākais - 8% (pārējos ceturkšņos 5-6,3%).
Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada ceturksni ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa auga privātajā sektorā - par 8,5%, sabiedriskajā sektorā - par 6,1%, bet vispārējās valdības sektorā - par 7%.
Savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni bruto darba samaksa Latvijā pieauga par 3,2%. Straujāks kāpums bija sabiedriskajā un vispārējās valdības sektorā - attiecīgi par 4,8% un 4,7%, bet privātajā - par 2,3%.
Neto darba samaksa pērn ceturtajā ceturksnī bija 700 eiro, un salīdzinājumā ar 2016.gada ceturto ceturksni tā pieauga par 6,6%.