Vienotā medija projektu kavē politiķi, esot aizdomas par "Krievijas pirkstu"

Jautājums jau kādu laiku pazudis no politiķu dienaskārtības, un minētā amatpersona uzskata, ka arī iepriekš saistībā ar to apzināti pieņemti neracionāli lēmumi: "Ja pavēro sakarības, tas notiek Krievijas interesēs, kuras varai nav izdevīgi, lai Latvijā darbotos spēcīga sabiedriskā televīzija un radio. Gadiem par to runā, taču nekas nenotiek."Jau vairākus mēnešus sabiedriskajos medijos nozīmīga daļa raidlaika atvēlēta karam Ukrainā un ārpolitikai. Tam un ar prezidentūru saistītiem pasākumiem lielā mērā nodevusies arī valdība, tomēr daži ministri, galvenokārt par ārlietām atbildīgais Edgars Rinkēvičs (Vienotība), par iekšlietām atbildīgais Rihards Kozlovskis (Vienotība) un aizsardzības jomas pārraugs Raimonds Vējonis (ZZS), savā publiskajā retorikā bieži uzsver informatīvās telpas stiprināšanas nozīmīgumu. Taču līdz vienota sabiedriskā medija idejas virzībai vārdi nesniedzas, un politiskā līmenī tā netiek aktualizēta. Šādu iniciatīvas trūkumu kritizē bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors Ābrams Kleckins: "Esam iestiguši pasaules lietās, gribam visur piedalīties, izpatikt, taču nav elementāras kopējas izpratnes, kurp virzās pašu valsts. Tautai svarīgais atstāts novārtā, prioritātes pazūd partiju iekšējās un savstarpējās cīņās, amatu dalīšanā. Tādējādi zaudējam laiku." Kleckins uzskata, ka vienota medija izveide pašlaik esot aktuālāka nekā jebkad iepriekš. Par to atbildīgajā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā gan tā neuzskata: "Šis jautājums nav dienaskārtībā. Uz nākamnedēļ [25. februārī] gaidāmo sēdi ieradīsies NEPLP pārstāvji, kas, visticamāk, atkārtoti rosinās skatīt šo jautājumu. Domāju, ka ir citas daudz aktuālākas lietas, kas saistītas ar sabiedriskajiem medijiem, piemēram, to aiziešana no reklāmas tirgus," Dienai pauž komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (NA).NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants apstiprina, ka atkārtoti vērsīsies Saeimā ar lūgumu izskatīt jautājumu par sabiedrisko mediju apvienošanu, taču to plānots darīt aprīlī. Vienlaikus deputātiem tikšot iesniegti likuma grozījumu priekšlikumi, lai valstī varētu izveidot papildu padomi, viena darbotos kā regulators, otra strādātu ar sabiedriskā medija lietām. Šādas izmaiņas esot viens no priekšnoteikumiem ceļā uz sabiedrisko mediju apvienošanu. Vairāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā _Vienotais medijs aizkrāsnē laikraksta Diena _ceturtdienas, 19.februāra, numurā!